Šis ir vienīgais normāli funkcionējošais bērnu rotaļu laukums, kas „Saulītei palicis. Visticamāk, tā būs vēl labu laiku.
Maija vidū vienā no atvērumiem rakstījām par 39 Madonas novadā uzsāktiem attīstības projektiem un vēl lielu skaitu, kas ir plānoti perspektīvā. Viens no vērienīgākajiem, kurā apvienots Eiropas struktūrfondu finansējums, valsts budžeta mērķdotācija un pašvaldības līdzfinansējums, saistīts ar pirmsskolas izglītības iestādes (PII) „Saulīte" rekonstrukciju, kuras ietvaros bērnudārzam par aptuveni miljons latiem vajadzēja tikt pie jaunas piebūves, baseina un labiekārtotiem rotaļu laukumiem un apkārtējās teritorijas. Sākotnējais līgums ar būvniecības darbu veicēju SIA „CB" paredzēja, ka darbi noslēgsies jau šā gada augustā, taču nedz šis mēnesis, nedz šis gads vairs netiek uzskatīts par reālu darba beigu termiņu. Centāmies noskaidrot, kādēļ izveidojusies šāda situācija.
Kaut arī progresa trūkumu PII „Saulīte" piebūves būvdarbos un teritorijas labiekārtošanā varēja pamanīt ikviens, kam ikdienā nākas staigāt pa Raiņa ielu, jautājums par to, ka darbi nekust no vietas, publiski aktualizēts tika vien 27. maija Madonas novada pašvaldības domes sēdē, kad par šo jautājumu izteicās PII „Saulīte" direktore un novada domes priekšsēdētāja vietniece Daiga Elga Ābola.
- Vēlos informēt domes deputātus un arī visus klātesošos par to, ka būtiski ir iekavējušies PII „Saulīte" piebūves būvdarbi. Un tas lielākoties ir noticis viena iemesla - projektētāju - dēļ. Šī objekta projektēšanu un autoruzraudzību nodrošina mūsu vietējais uzņēmums SIA „CERS projekti". Esam par šo jautājumu klusējuši ilgi un pacietīgi, jo nemitīgi ir bijuši centieni to atrisināt, taču šobrīd pacietības mērs ir pilns.
Līgums par būvniecības uzsākšanu tika noslēgts 2009. gada 2. novembrī. Līdz šim tālāk par pamata bloku uzstādīšanu nav tikts. Būvkompānija SIA „CB" kategoriski atsakās ēku pēc konkrētā projekta būvēt, jo viņi nevēlas uzņemties atbildību par to, ja ēka tās ekspluatācijas laikā sagrūs. Arī šā projekta būvuzraugs Andris Garančs apgalvo, ka projekts ir kļūdains, un pieļauj iespēju pat atteikties no tālākas sadarbības. Pēdējais termiņš, līdz kuram projektētājam ir jāpārprojektē sienas, ir 2. jūnijs (šajā datumā SIA „CERS projekti" iesniedza jaunos projekta risinājumus, taču arī tie tika atzīti par kļūdainiem, tādēļ jaunā versija tika iesniegta 21. jūnijā. - Aut.). Sadarbība un komunikācija ar projektētājiem ir apgrūtināta, jo brīžiem netiek pat atbildēts uz projekta vadītāja un domes priekšsēdētāja telefona zvaniem. Ja situācija neuzlabosies, tad no manas puses sekos, iespējams, neraksturīga, taču asa un konkrēta reakcija.
Tie, kas ir bijuši „Saulītē", redz, ka mums ap ēku brīvas teritorijas tikpat kā nav. Ir palicis viens rotaļu laukums pie bērnudārza ēkas, kā arī attālā pļava, kur šobrīd ir ierīkots pagaidu rotaļu laukums. Viss pārējais ir izārdīts un izrakņāts. Nevar prasīt, lai ar šādu stāvokli ilgtermiņā samierinās aptuveni 250 bērnu, viņu vecāki un bērnudārza darbinieki. Aicināsim televīziju, piesaistīsim nacionālās preses uzmanību, visas iespējamās būvinspekcijas, ja vajag, rīkosim piketu un cīnīsimies, lai kaut ko vērstu uz labu. Protams, varētu šo jautājumu risināt tiesas ceļā, taču, zinot lietu izskatīšanas termiņus tiesās, tas gandrīz 100% nozīmētu projektam piesaistīto Eiropas struktūrfondu finansējuma zaudēšanu, kas mums ir faktiski kā dāvana, jo pašvaldībai no sava budžeta šādu objektu pašreizējā ekonomiskajā situācijā uzbūvēt būtu ļoti grūti, - nedaudz emocionāli radušos problēmu deputātiem izklāstīja Daiga Elga Ābola.
Situāciju sēdē komentēja arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas pats, sākot ar pagājušā gada novembri, ir piedalījies vairākās tikšanās reizēs ar projektētājiem un būvniekiem.
- Problēmas sākās ar to, ka minētais „Saulītes" piebūves projekts izgāja valsts ekspertīzi, kas mums kā pašvaldībai obligāti bija jāveic. Acīmredzot šī ekspertīze bija pavirša, jo vēlāk gan būvnieki, gan būvuzraugs, gan projekta vadītājs Nauris Volkovs, kas pats pēc profesijas ir būvinženieris, viennozīmīgi pateica, ka ar tādiem pamatiem un sienu biezumu (24 cm, Keraterm bloki) trīsstāvu ēka var sabrukt. Pirmo divu mēnešu laikā mēs panācām, ka tiek pārprojektēti pamati, taču sienas jau vairāk nekā trīs mēnešus projektētājs nevar pārprojektēt, kas, manuprāt, nav nemaz tik sarežģīts uzdevums. Man, godīgi sakot, nav skaidrs, kas tie ir par principiem, uz kuriem pastāv projektētājs, taču šī situācija ir pats lielākais strupceļš, kāds ir bijis Madonas pilsētas un novada pastāvēšanas vēsturē. Nekad nevienā citā objektā nav bijis šādu problēmu, vēl jo vairāk ar vietējo uzņēmēju. Mums ir jau ir sakrājušās divas biezas mapes tikai no sarakstes vien starp būvnieku pasūtītāju un pasūtītāju būvnieku, - savu viedokli pauda Andrejs Ceļapīters.
Trūkst komandas
Komentēt šo situāciju lūdzām arī SIA „CERS projekti". Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Jirjens norādīja, ka nevēlas notikušajā meklēt vainīgās puses un konfliktus, kā galveno iemeslu norādot komunikācijas un saliedētas projekta realizācijas komandas trūkumu.
- Jau no pirmās darba sanāksmes bija skaidrs, ka nav izveidojusies vienota darba grupa, kolektīvs, kas šāda objekta izbūvē ir ļoti būtiski. Tā vietā bija atsevišķi cilvēki ar savām ambīcijām un, iespējams, ar jau iepriekš pieņemtu konkrētu nostāju, pat nepatiku vienam pret otru. Ja nav komandas darba, nav arī rezultāta, jo darba process nenorit normālā veidā. Mēs esam piedalījušies daudzos objektos, nekad nav izveidojusies šāda situācija ne ar būvuzraugiem, ne būvniekiem. Manuprāt, šādos apstākļos nav iespējams normāli strādāt un šis nav tas darbības stils, kādā var panāk ātru un kvalitatīvu rezultātu. Otrkārt, uzskatu, ir nekorekti apgalvot, ka projekts ir nekvalitatīvs, aplams vai nepareizs. Projektēšanas darbi tika veikti atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, tika veikta projekta būvekspertīze. Visas nepieciešamās darbības ir veiktas, lai būvprojekts tiktu izstrādāts, tā kvalitāte un atbilstība kontrolēta, pieņemta būvniecībai un veikts atbilstošs iepirkums. Par ko tad šobrīd vairs var būt runa? Visi būvniecības procesa dalībnieki ar būvprojekta dokumentāciju un iepirkuma materiāliem iepazinās tad, kad piedalījās konkursā. Tolaik projektētājam neviens neuzdeva jautājumus, kādēļ tāds vai citāds risinājums un tāds vai citāds būvmateriāls tiek izmantots. Arī pasūtītāja pārstāvjiem jautājumu nebija. Diemžēl pašlaik mēs visi esam šī absurda, ko sauc par „valsts iepirkumu par viszemāko cenu", dalībnieki. Sākot jau ar projektēšanas darbu iepirkumu un beidzot ar būvniecības procesu. Šādā sistēmā nav iespējams uzcelt ēku, nezaudējot tās kvalitāti un ievērojot sasteigtos termiņus. Uzcelt saskaņā ar izstrādāto projektu, kas ir saskaņots, akceptēts un izgājis būvekspertīzi, ko veic sertificēti eksperti, apņemas valsts iepirkuma konkursa uzvarētāji. Kā šobrīd var apgalvot, ka projekta risinājumi ir slikti? Mēs nenoņemam savu atbildību no objekta uzraudzības un turpmākajiem tehniskajiem risinājumiem, vēlamies nākt pretī, lai objektu uzceltu, esam gatavi pārstrādāt projekta daļas, kas neapmierina iesaistītās puses, - piebilda SIA „CERS projekti" arhitekte Ināra Ketlere.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Jirjens atzina, ka uzņēmums centies darīt visu iespējamo, lai visas puses būtu apmierinātas, taču atzīt, ka šajā objektā darbojas vienota komanda, viņš joprojām nevar: - Ja attieksme kopējā sadarbībā nemainīsies, tad jautājumu var risināt dažādos veidos. Var uzstāt uz principiem un izvirzīt dažnedažādas prasības, taču darbi joprojām stāvēs uz vietas un netiks laikā pabeigti.
Nedomāju, ka arī darbu kvalitāte no tā uzlabosies. Esam pasūtītājam piedāvājuši mainīt autoruzraudzības komandu, ja mūsu sadarbība nav iespējama vai kādam no būvniecības dalībniekiem ir nepieņemama. Lai slēdz līgumu ar citu uzņēmēju un beidzot veidojas komanda, kas šo objektu pabeigs. Tāda ir mūsu nostādne. Katrs, kas nodarbojas ar būvniecību, nekad nav visu izbūvējis perfekti. Tas vienkārši nav iespējams. Katrs kļūdās, tai skaitā arī mēs. Bija kļūdas, kas bija jālabo, taču to varēja vienkārši un operatīvi izdarīt, kā tas ir noticis citos objektos. Piemēram, pamatiem vienai sienai bija nepieciešams cits risinājums. To normālā, cilvēcīgā veidā konstatējām, un, ja šim jautājumam pieiet civilizēti, tad to var atrisināt pieņemamā laikā, bet ja uz tā bāzes prasa pārtaisīt veselu kaudzi projekta grafiskās daļas, tad tas nav ātri izdarāms.
- Jāsaprot, ka šis projekts nav tipveida, kur jau gadiem viss ir atstrādāts, tas ir unikāls, līdz ar to ir loģiski, ka 100% tajā viss nebūs atspoguļots. Iepirkuma dokumentācija detalizāciju paredzēja būvniecības gaitā, - uzsvēra Ināra Ketlere.
Vaicāts par lielāko projekta pretenziju objektu - nesošo sienu konstrukciju maiņu, Jānis Jirjens neslēpa, ka konstruktors pie tā visus mēnešus arī ir strādājis un gatavojis izmaiņas projekta dokumentācijā.
- Konstruktoram vienlaikus bija arī citas paralēlās saistības, kas bija jāpilda, šis tomēr bija neplānots papildu darbs, pie tam sarežģīts, tādēļ nevar apgalvot, ka darba izpildes termiņš bija adekvāts vai neadekvāts, - pārmetumus, ka uzņēmums visus šos mēnešus vienkārši atrakstījies un vilcinājis laiku, noraidīja SIA „CERS projekti" valdes priekšsēdētājs.
- Protams, vieglākais ceļš ir meklēt vainīgo starp iesaistītajām personām, nevis gatavot priekšlikumus, lai mainītu šo absurdu iepirkuma procedūras likumdošanā, kas grauj normālus būvniecības procesus valstī, - piebilda Ināra Ketlere.
Vērtē kā brāķi
Novada domes attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs, kas vienlaikus ir arī šī projekta vadītājs, problēmu saskatīja nevis komunikācijas vai komandas darba trūkumā, bet pavisam citā vietā.
- Es esmu ne vien attīstības nodaļas vadītājs, bet arī būvinženieris un kā jomas speciālists varu apgalvot, ka izstrādātais būvprojekts bija kļūdains. Ēkas nesošās būvkonstrukcijas nebija aprēķinātas saskaņā ar būvnormatīviem, par ko mums laikus ziņoja būvuzņēmēja sertificētie speciālisti un arī būvuzraugs Andris Garančs. Uz to mēs nevarējām nereaģēt, un, savstarpēji tiekoties, šis jautājums tika aktualizēts jau pagājušā gada decembrī. Mums kā pasūtītājam šis projekts nebija jāapseko, un mēs būvkonstrukcijās pat nevaram līst iekšā, tas bija jādara ekspertīzes veicējam, kas acīmredzot šajā gadījumā bija slikti darījis savu darbu. Jāsaprot arī, ka būvniecības specialitāte ir sertificēto specialitāšu sarakstā. Tajā nevar strādāt kurš katrs, tur strādā cilvēks, kas ir ieguvis atbilstošu sertifikātu un ir jomas speciālists, līdz ar to - cilvēks, kas zina, ko dara. Konkrētajā gadījumā mēs atdūrāmies pret to, ka ēkas nesošās konstrukcijas bija projektētas ļoti slikti. Tās nenodrošināja ēkas telpisko noturību un drošību ekspluatācijas laikā, citiem vārdiem sakot, ēka varēja vienkārši sagrūt. Nevaru apgalvot, ka tas notiktu, taču risks bija, un konkrētajā situācijā nedz būvnieks, nedz būvuzraugs, nedz es kā pasūtītājs šādu risku uzņemties nevaram. Esmu pat nedaudz pārsteigts, ka šo jautājumu tik laicīgi aktualizēja pats būvnieks. Labi, ka mums valstī vēl ir palikuši apzinīgi būvnieki, kam nav vienalga, ko uzsliet, - norādīja Nauris Volkovs.
Tas, ka tika konstatēts brāķis projektā, viņaprāt, nebija lielākā problēma, jo to bija iespējams saprātīgā termiņā novērst, kā tas iepriekš jau bija noticis ar pamatu konstrukcijām.
- Diemžēl tas, ko mēs saņēmām, bija nevēlēšanās atzīt un labot savas kļūdas, kā arī muļķīga sarakste četru mēnešu garumā (tas attiecas uz sienu konstrukcijām, par pamatiem sarakste sākās vēl pagājušā gada 19. decembrī). 9. martā tapa skarba vēstule, kurā lūdzām projektētāju pārbaudīt, „vai ēkas nesošās sienu konstrukcijas atbilst Būvniecības likuma 3. panta 3. apakšpunkta prasībām (kas ir punkts, kurā noteikts, kā vispār Latvijā jābūvē ēkas)", uz ko tika saņemta atbilde: „Pārbaudījām, nav pamata uzskatīt, ka neatbilst, bet, ņemot vērā projekta dokumentācijā izvēlētā materiāla iebūves un ekspluatācijas īpatnības, atzīstam, ka šis materiāls būtiski sarežģī un sadārdzina objekta būvniecības izmaksas." Projektētājs ar to pasaka, ka ir mums ieprojektējis materiālu, kas būtiski sadārdzina izmaksas. Tiesa, nākamais teikums atbildes vēstulē ir vēl „labāks": „Ekspluatējot objektu, var pastāvēt daudz ierobežojumu un neparastu prasību. Līdz ar to autoruzraugam nav iebildumu, ka atbildīgais būvnieks maina projekta dokumentācijā paredzēto nesošo sienu konstrukciju materiālu, izstrādājot un saskaņojot ar autoru konstrukciju detalizētus zīmējumus." Pašvaldība par šo darbu projektētājam ir samaksājusi vairāk nekā 40 000 latu, tagad viņi pasaka, ka māja faktiski brūk kopā, taču nav iebildumu, ja būvnieks, kas šīs kļūdas ir atklājis, pats sniedz savus risinājumus, bet viņiem atliks zem tā palikt savu parakstu. Ar šāda veida vēstulēm nomuļļājāmies četrus mēnešus, un šobrīd jau ir grūti pateikt, vai mēs vairs spēsim apgūt Eiropas struktūrfondu finansējumu, - maz optimisma bija Naura Volkova balsī.
18. maijā no SIA „CB" saņemtajā vēstulē būvnieks jau lūdz pagarināt darbu izpildes termiņus. Sākotnējais termiņš jau iepriekš tika pagarināts līdz 20. novembrim, taču būvnieks ir lūdzis to pagarināt vēl līdz nākamā gada 31. martam. Par šo laiku SIA „CB" ir piestādījusi domei rēķinu par būvdarbu dīkstāvi kopsummā par Ls 1762, pieļaujot iespēju pārrēķināt izmaksas par līguma būvdarbiem, kas nav uzsākti saskaņā ar būvdarbu izpildes grafiku, un piestādīt zaudējumu aprēķinu.
- Likums mums neļauj ņemt citu projektētāju, vienīgais veids ir viņiem atzīt savas kļūdas un tās labot. Protams, viņi šo darbu var atdot citam, taču ir jautājums, vai mēs to vēlamies, jo projektētājam jau ir samaksāts, faktiski par brāķi. Tagad lai nāk kāds cits, kas taču arī par velti nestrādās, un pārstrādā būvprojektu? - šādu situāciju nepieļauj attīstības nodaļas vadītājs.
Kas ir iecerēts?
Kam tad ir jātop izbūvētam PII „Saulīte" rekonstrukcijas ietvaros? Iecerētas ir vairākas lieliskas lietas, ko ar nepacietību gaida gan bērnudārza bērni, gan viņu vecāki. Piebūvē atradīsies daudzfunkcionāls nodarbību centrs (139,89 m²), dabas izziņas telpa (73,15 m²), veselības nostiprināšanas un korekcijas centrs, kurā ietilps arī baseins (324,47 m²), speciālistu un administrācijas telpas (92,59 m²). Visā pārējā bērnudārza teritorijā savukārt ir plānoti labiekārtošanas darbi (pārbūvēti visi rotaļu laukumi) un veikta esošo inženiertehnisko tīklu rekonstrukcija. Kopējās projekta izmaksas veido aptuveni miljonu latu, kur 85% veido Eiropas struktūrfondu finansējums, 10,5% - Madonas novada pašvaldības līdzfinansējums, bet 4,5% sastāda valsts budžeta mērķdotācija.
To, ka šobrīd bērnudārza audzēkņiem īpaši viegli neklājas, var redzēt ikviens, kas iet garām „Saulītes" teritorijai.
- Mums ir atstāti tikai divi rotaļu laukumi, uz vienu no tiem ir jādodas ārpus bērnudārza teritorijas. Tur tagad ir novietoti visi tie rotaļlaukumu objekti, kuri bija izmantojami, tai skaitā vecāku veidotās rotaļlietas. Šajā laukumā bērni pavada rīta cēlienu. Kustība ēkā faktiski notiek tikai pa vienām durvīm, līdz ar to mums ir apgrūtināta nodarbību norise bērnudārza zālē. Ilgi karojām, kamēr izcīnījām to, lai uz izdangātā celiņa uzber šķembas, pa kurām staigāt. Kā visas šīs nebūšanas uztver bērni un viņu vecāki? Jāatzīst, ka lielākoties ar cerību, taču vienlaikus ir arī neizpratne, kādēļ darbi ir apstājušies. Protams, gaisā virmo dažādas idejas, tai skaitā par akciju rīkošanu. Kad sākotnēji mūs iepazīstināja ar projektu, visi priecājāmies, jo tajā tiešām bija paredzēts daudz labu un bērniem nepieciešamu lietu, tai skaitā baseins, taču nu noskaņojums ir mainījies, - savu viedokli par šo situāciju pauda PII direktores vietniece Iveta Janovska.
Tagad bumba būvnieka dārziņā
Madonas novada pašvaldības 29. jūnija domes sēdē Nauris Volkovs deputātus informēja par to, ka 21. jūnijā SIA „CERS projekti" beidzot ir iesniegusi projekta „pārprojektēto" variantu, un, tā kā būvvalde nav pieprasījusi atkārtotu būvekspertīzi, no kuras, kā rāda pieredze, lielas jēgas tāpat nebija, jo tajā netika atklātas tās kļūdas, ko vēlāk projektā atrada būvnieks un pasūtītājs, šķēršļu atsākt būvdarbus vairs nav, taču...
- Tagad viss ir atkarīgs no SIA „CB" vēlmes strādāt, taču viņi sāk stiept gumiju, neiesniedzot jaunās cenu izmaiņas, kas ļautu rīkot iepirkumu. Iepriekš būvniekam, kas, acīmredzot, izmantoja šo situāciju, kas saistīta ar problēmām būvprojektā, bija attaisnojums, lai nestrādātu (lai gan tas varēja veikt daudzus no labiekārtošanas darbiem, kas nebija saistīti ar piebūvi). Šobrīd tāda vairs nav. Pieļauju, ka interese par šo objektu ir mazinājusies gan šīs ilgās vilcināšanās dēļ, gan tādēļ, ka uzņēmums ir uzvarējis pašvaldības ēku siltināšanas projektā, kur SIA „CB" ir jāstrādā 24 objektos, - pastāstīja Nauris Volkovs.
Tiesa, no šīm 24 ēkām darbi vairāk vai mazāk intensīvi noris vien 5. Problēmas ir arī daudziem citiem attīstības projektiem, kur darbi ir apstājušies tādēļ, ka būvniekiem, kas uzvarējuši konkursos, vai nu trūkst jaudu darbu veikšanai, vai cena ir nosolīta tik zema, ka uzņemtās saistības nav iespējams izpildīt. Par šiem problēmjautājumiem, kas tika iztirzāti arī Madonas novada pašvaldības domes sēdē (lielākoties saistībā ar Madonas pilsētas ielu rekonstrukciju), plašāk stāstīsim kādā no nākamajiem „Stara" numuriem.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto
- Vēlos informēt domes deputātus un arī visus klātesošos par to, ka būtiski ir iekavējušies PII „Saulīte" piebūves būvdarbi. Un tas lielākoties ir noticis viena iemesla - projektētāju - dēļ. Šī objekta projektēšanu un autoruzraudzību nodrošina mūsu vietējais uzņēmums SIA „CERS projekti". Esam par šo jautājumu klusējuši ilgi un pacietīgi, jo nemitīgi ir bijuši centieni to atrisināt, taču šobrīd pacietības mērs ir pilns.
Līgums par būvniecības uzsākšanu tika noslēgts 2009. gada 2. novembrī. Līdz šim tālāk par pamata bloku uzstādīšanu nav tikts. Būvkompānija SIA „CB" kategoriski atsakās ēku pēc konkrētā projekta būvēt, jo viņi nevēlas uzņemties atbildību par to, ja ēka tās ekspluatācijas laikā sagrūs. Arī šā projekta būvuzraugs Andris Garančs apgalvo, ka projekts ir kļūdains, un pieļauj iespēju pat atteikties no tālākas sadarbības. Pēdējais termiņš, līdz kuram projektētājam ir jāpārprojektē sienas, ir 2. jūnijs (šajā datumā SIA „CERS projekti" iesniedza jaunos projekta risinājumus, taču arī tie tika atzīti par kļūdainiem, tādēļ jaunā versija tika iesniegta 21. jūnijā. - Aut.). Sadarbība un komunikācija ar projektētājiem ir apgrūtināta, jo brīžiem netiek pat atbildēts uz projekta vadītāja un domes priekšsēdētāja telefona zvaniem. Ja situācija neuzlabosies, tad no manas puses sekos, iespējams, neraksturīga, taču asa un konkrēta reakcija.
Tie, kas ir bijuši „Saulītē", redz, ka mums ap ēku brīvas teritorijas tikpat kā nav. Ir palicis viens rotaļu laukums pie bērnudārza ēkas, kā arī attālā pļava, kur šobrīd ir ierīkots pagaidu rotaļu laukums. Viss pārējais ir izārdīts un izrakņāts. Nevar prasīt, lai ar šādu stāvokli ilgtermiņā samierinās aptuveni 250 bērnu, viņu vecāki un bērnudārza darbinieki. Aicināsim televīziju, piesaistīsim nacionālās preses uzmanību, visas iespējamās būvinspekcijas, ja vajag, rīkosim piketu un cīnīsimies, lai kaut ko vērstu uz labu. Protams, varētu šo jautājumu risināt tiesas ceļā, taču, zinot lietu izskatīšanas termiņus tiesās, tas gandrīz 100% nozīmētu projektam piesaistīto Eiropas struktūrfondu finansējuma zaudēšanu, kas mums ir faktiski kā dāvana, jo pašvaldībai no sava budžeta šādu objektu pašreizējā ekonomiskajā situācijā uzbūvēt būtu ļoti grūti, - nedaudz emocionāli radušos problēmu deputātiem izklāstīja Daiga Elga Ābola.
Situāciju sēdē komentēja arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas pats, sākot ar pagājušā gada novembri, ir piedalījies vairākās tikšanās reizēs ar projektētājiem un būvniekiem.
- Problēmas sākās ar to, ka minētais „Saulītes" piebūves projekts izgāja valsts ekspertīzi, kas mums kā pašvaldībai obligāti bija jāveic. Acīmredzot šī ekspertīze bija pavirša, jo vēlāk gan būvnieki, gan būvuzraugs, gan projekta vadītājs Nauris Volkovs, kas pats pēc profesijas ir būvinženieris, viennozīmīgi pateica, ka ar tādiem pamatiem un sienu biezumu (24 cm, Keraterm bloki) trīsstāvu ēka var sabrukt. Pirmo divu mēnešu laikā mēs panācām, ka tiek pārprojektēti pamati, taču sienas jau vairāk nekā trīs mēnešus projektētājs nevar pārprojektēt, kas, manuprāt, nav nemaz tik sarežģīts uzdevums. Man, godīgi sakot, nav skaidrs, kas tie ir par principiem, uz kuriem pastāv projektētājs, taču šī situācija ir pats lielākais strupceļš, kāds ir bijis Madonas pilsētas un novada pastāvēšanas vēsturē. Nekad nevienā citā objektā nav bijis šādu problēmu, vēl jo vairāk ar vietējo uzņēmēju. Mums ir jau ir sakrājušās divas biezas mapes tikai no sarakstes vien starp būvnieku pasūtītāju un pasūtītāju būvnieku, - savu viedokli pauda Andrejs Ceļapīters.
Trūkst komandas
Komentēt šo situāciju lūdzām arī SIA „CERS projekti". Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Jirjens norādīja, ka nevēlas notikušajā meklēt vainīgās puses un konfliktus, kā galveno iemeslu norādot komunikācijas un saliedētas projekta realizācijas komandas trūkumu.
- Jau no pirmās darba sanāksmes bija skaidrs, ka nav izveidojusies vienota darba grupa, kolektīvs, kas šāda objekta izbūvē ir ļoti būtiski. Tā vietā bija atsevišķi cilvēki ar savām ambīcijām un, iespējams, ar jau iepriekš pieņemtu konkrētu nostāju, pat nepatiku vienam pret otru. Ja nav komandas darba, nav arī rezultāta, jo darba process nenorit normālā veidā. Mēs esam piedalījušies daudzos objektos, nekad nav izveidojusies šāda situācija ne ar būvuzraugiem, ne būvniekiem. Manuprāt, šādos apstākļos nav iespējams normāli strādāt un šis nav tas darbības stils, kādā var panāk ātru un kvalitatīvu rezultātu. Otrkārt, uzskatu, ir nekorekti apgalvot, ka projekts ir nekvalitatīvs, aplams vai nepareizs. Projektēšanas darbi tika veikti atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, tika veikta projekta būvekspertīze. Visas nepieciešamās darbības ir veiktas, lai būvprojekts tiktu izstrādāts, tā kvalitāte un atbilstība kontrolēta, pieņemta būvniecībai un veikts atbilstošs iepirkums. Par ko tad šobrīd vairs var būt runa? Visi būvniecības procesa dalībnieki ar būvprojekta dokumentāciju un iepirkuma materiāliem iepazinās tad, kad piedalījās konkursā. Tolaik projektētājam neviens neuzdeva jautājumus, kādēļ tāds vai citāds risinājums un tāds vai citāds būvmateriāls tiek izmantots. Arī pasūtītāja pārstāvjiem jautājumu nebija. Diemžēl pašlaik mēs visi esam šī absurda, ko sauc par „valsts iepirkumu par viszemāko cenu", dalībnieki. Sākot jau ar projektēšanas darbu iepirkumu un beidzot ar būvniecības procesu. Šādā sistēmā nav iespējams uzcelt ēku, nezaudējot tās kvalitāti un ievērojot sasteigtos termiņus. Uzcelt saskaņā ar izstrādāto projektu, kas ir saskaņots, akceptēts un izgājis būvekspertīzi, ko veic sertificēti eksperti, apņemas valsts iepirkuma konkursa uzvarētāji. Kā šobrīd var apgalvot, ka projekta risinājumi ir slikti? Mēs nenoņemam savu atbildību no objekta uzraudzības un turpmākajiem tehniskajiem risinājumiem, vēlamies nākt pretī, lai objektu uzceltu, esam gatavi pārstrādāt projekta daļas, kas neapmierina iesaistītās puses, - piebilda SIA „CERS projekti" arhitekte Ināra Ketlere.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Jirjens atzina, ka uzņēmums centies darīt visu iespējamo, lai visas puses būtu apmierinātas, taču atzīt, ka šajā objektā darbojas vienota komanda, viņš joprojām nevar: - Ja attieksme kopējā sadarbībā nemainīsies, tad jautājumu var risināt dažādos veidos. Var uzstāt uz principiem un izvirzīt dažnedažādas prasības, taču darbi joprojām stāvēs uz vietas un netiks laikā pabeigti.
Nedomāju, ka arī darbu kvalitāte no tā uzlabosies. Esam pasūtītājam piedāvājuši mainīt autoruzraudzības komandu, ja mūsu sadarbība nav iespējama vai kādam no būvniecības dalībniekiem ir nepieņemama. Lai slēdz līgumu ar citu uzņēmēju un beidzot veidojas komanda, kas šo objektu pabeigs. Tāda ir mūsu nostādne. Katrs, kas nodarbojas ar būvniecību, nekad nav visu izbūvējis perfekti. Tas vienkārši nav iespējams. Katrs kļūdās, tai skaitā arī mēs. Bija kļūdas, kas bija jālabo, taču to varēja vienkārši un operatīvi izdarīt, kā tas ir noticis citos objektos. Piemēram, pamatiem vienai sienai bija nepieciešams cits risinājums. To normālā, cilvēcīgā veidā konstatējām, un, ja šim jautājumam pieiet civilizēti, tad to var atrisināt pieņemamā laikā, bet ja uz tā bāzes prasa pārtaisīt veselu kaudzi projekta grafiskās daļas, tad tas nav ātri izdarāms.
- Jāsaprot, ka šis projekts nav tipveida, kur jau gadiem viss ir atstrādāts, tas ir unikāls, līdz ar to ir loģiski, ka 100% tajā viss nebūs atspoguļots. Iepirkuma dokumentācija detalizāciju paredzēja būvniecības gaitā, - uzsvēra Ināra Ketlere.
Vaicāts par lielāko projekta pretenziju objektu - nesošo sienu konstrukciju maiņu, Jānis Jirjens neslēpa, ka konstruktors pie tā visus mēnešus arī ir strādājis un gatavojis izmaiņas projekta dokumentācijā.
- Konstruktoram vienlaikus bija arī citas paralēlās saistības, kas bija jāpilda, šis tomēr bija neplānots papildu darbs, pie tam sarežģīts, tādēļ nevar apgalvot, ka darba izpildes termiņš bija adekvāts vai neadekvāts, - pārmetumus, ka uzņēmums visus šos mēnešus vienkārši atrakstījies un vilcinājis laiku, noraidīja SIA „CERS projekti" valdes priekšsēdētājs.
- Protams, vieglākais ceļš ir meklēt vainīgo starp iesaistītajām personām, nevis gatavot priekšlikumus, lai mainītu šo absurdu iepirkuma procedūras likumdošanā, kas grauj normālus būvniecības procesus valstī, - piebilda Ināra Ketlere.
Vērtē kā brāķi
Novada domes attīstības nodaļas vadītājs Nauris Volkovs, kas vienlaikus ir arī šī projekta vadītājs, problēmu saskatīja nevis komunikācijas vai komandas darba trūkumā, bet pavisam citā vietā.
- Es esmu ne vien attīstības nodaļas vadītājs, bet arī būvinženieris un kā jomas speciālists varu apgalvot, ka izstrādātais būvprojekts bija kļūdains. Ēkas nesošās būvkonstrukcijas nebija aprēķinātas saskaņā ar būvnormatīviem, par ko mums laikus ziņoja būvuzņēmēja sertificētie speciālisti un arī būvuzraugs Andris Garančs. Uz to mēs nevarējām nereaģēt, un, savstarpēji tiekoties, šis jautājums tika aktualizēts jau pagājušā gada decembrī. Mums kā pasūtītājam šis projekts nebija jāapseko, un mēs būvkonstrukcijās pat nevaram līst iekšā, tas bija jādara ekspertīzes veicējam, kas acīmredzot šajā gadījumā bija slikti darījis savu darbu. Jāsaprot arī, ka būvniecības specialitāte ir sertificēto specialitāšu sarakstā. Tajā nevar strādāt kurš katrs, tur strādā cilvēks, kas ir ieguvis atbilstošu sertifikātu un ir jomas speciālists, līdz ar to - cilvēks, kas zina, ko dara. Konkrētajā gadījumā mēs atdūrāmies pret to, ka ēkas nesošās konstrukcijas bija projektētas ļoti slikti. Tās nenodrošināja ēkas telpisko noturību un drošību ekspluatācijas laikā, citiem vārdiem sakot, ēka varēja vienkārši sagrūt. Nevaru apgalvot, ka tas notiktu, taču risks bija, un konkrētajā situācijā nedz būvnieks, nedz būvuzraugs, nedz es kā pasūtītājs šādu risku uzņemties nevaram. Esmu pat nedaudz pārsteigts, ka šo jautājumu tik laicīgi aktualizēja pats būvnieks. Labi, ka mums valstī vēl ir palikuši apzinīgi būvnieki, kam nav vienalga, ko uzsliet, - norādīja Nauris Volkovs.
Tas, ka tika konstatēts brāķis projektā, viņaprāt, nebija lielākā problēma, jo to bija iespējams saprātīgā termiņā novērst, kā tas iepriekš jau bija noticis ar pamatu konstrukcijām.
- Diemžēl tas, ko mēs saņēmām, bija nevēlēšanās atzīt un labot savas kļūdas, kā arī muļķīga sarakste četru mēnešu garumā (tas attiecas uz sienu konstrukcijām, par pamatiem sarakste sākās vēl pagājušā gada 19. decembrī). 9. martā tapa skarba vēstule, kurā lūdzām projektētāju pārbaudīt, „vai ēkas nesošās sienu konstrukcijas atbilst Būvniecības likuma 3. panta 3. apakšpunkta prasībām (kas ir punkts, kurā noteikts, kā vispār Latvijā jābūvē ēkas)", uz ko tika saņemta atbilde: „Pārbaudījām, nav pamata uzskatīt, ka neatbilst, bet, ņemot vērā projekta dokumentācijā izvēlētā materiāla iebūves un ekspluatācijas īpatnības, atzīstam, ka šis materiāls būtiski sarežģī un sadārdzina objekta būvniecības izmaksas." Projektētājs ar to pasaka, ka ir mums ieprojektējis materiālu, kas būtiski sadārdzina izmaksas. Tiesa, nākamais teikums atbildes vēstulē ir vēl „labāks": „Ekspluatējot objektu, var pastāvēt daudz ierobežojumu un neparastu prasību. Līdz ar to autoruzraugam nav iebildumu, ka atbildīgais būvnieks maina projekta dokumentācijā paredzēto nesošo sienu konstrukciju materiālu, izstrādājot un saskaņojot ar autoru konstrukciju detalizētus zīmējumus." Pašvaldība par šo darbu projektētājam ir samaksājusi vairāk nekā 40 000 latu, tagad viņi pasaka, ka māja faktiski brūk kopā, taču nav iebildumu, ja būvnieks, kas šīs kļūdas ir atklājis, pats sniedz savus risinājumus, bet viņiem atliks zem tā palikt savu parakstu. Ar šāda veida vēstulēm nomuļļājāmies četrus mēnešus, un šobrīd jau ir grūti pateikt, vai mēs vairs spēsim apgūt Eiropas struktūrfondu finansējumu, - maz optimisma bija Naura Volkova balsī.
18. maijā no SIA „CB" saņemtajā vēstulē būvnieks jau lūdz pagarināt darbu izpildes termiņus. Sākotnējais termiņš jau iepriekš tika pagarināts līdz 20. novembrim, taču būvnieks ir lūdzis to pagarināt vēl līdz nākamā gada 31. martam. Par šo laiku SIA „CB" ir piestādījusi domei rēķinu par būvdarbu dīkstāvi kopsummā par Ls 1762, pieļaujot iespēju pārrēķināt izmaksas par līguma būvdarbiem, kas nav uzsākti saskaņā ar būvdarbu izpildes grafiku, un piestādīt zaudējumu aprēķinu.
- Likums mums neļauj ņemt citu projektētāju, vienīgais veids ir viņiem atzīt savas kļūdas un tās labot. Protams, viņi šo darbu var atdot citam, taču ir jautājums, vai mēs to vēlamies, jo projektētājam jau ir samaksāts, faktiski par brāķi. Tagad lai nāk kāds cits, kas taču arī par velti nestrādās, un pārstrādā būvprojektu? - šādu situāciju nepieļauj attīstības nodaļas vadītājs.
Kas ir iecerēts?
Kam tad ir jātop izbūvētam PII „Saulīte" rekonstrukcijas ietvaros? Iecerētas ir vairākas lieliskas lietas, ko ar nepacietību gaida gan bērnudārza bērni, gan viņu vecāki. Piebūvē atradīsies daudzfunkcionāls nodarbību centrs (139,89 m²), dabas izziņas telpa (73,15 m²), veselības nostiprināšanas un korekcijas centrs, kurā ietilps arī baseins (324,47 m²), speciālistu un administrācijas telpas (92,59 m²). Visā pārējā bērnudārza teritorijā savukārt ir plānoti labiekārtošanas darbi (pārbūvēti visi rotaļu laukumi) un veikta esošo inženiertehnisko tīklu rekonstrukcija. Kopējās projekta izmaksas veido aptuveni miljonu latu, kur 85% veido Eiropas struktūrfondu finansējums, 10,5% - Madonas novada pašvaldības līdzfinansējums, bet 4,5% sastāda valsts budžeta mērķdotācija.
To, ka šobrīd bērnudārza audzēkņiem īpaši viegli neklājas, var redzēt ikviens, kas iet garām „Saulītes" teritorijai.
- Mums ir atstāti tikai divi rotaļu laukumi, uz vienu no tiem ir jādodas ārpus bērnudārza teritorijas. Tur tagad ir novietoti visi tie rotaļlaukumu objekti, kuri bija izmantojami, tai skaitā vecāku veidotās rotaļlietas. Šajā laukumā bērni pavada rīta cēlienu. Kustība ēkā faktiski notiek tikai pa vienām durvīm, līdz ar to mums ir apgrūtināta nodarbību norise bērnudārza zālē. Ilgi karojām, kamēr izcīnījām to, lai uz izdangātā celiņa uzber šķembas, pa kurām staigāt. Kā visas šīs nebūšanas uztver bērni un viņu vecāki? Jāatzīst, ka lielākoties ar cerību, taču vienlaikus ir arī neizpratne, kādēļ darbi ir apstājušies. Protams, gaisā virmo dažādas idejas, tai skaitā par akciju rīkošanu. Kad sākotnēji mūs iepazīstināja ar projektu, visi priecājāmies, jo tajā tiešām bija paredzēts daudz labu un bērniem nepieciešamu lietu, tai skaitā baseins, taču nu noskaņojums ir mainījies, - savu viedokli par šo situāciju pauda PII direktores vietniece Iveta Janovska.
Tagad bumba būvnieka dārziņā
Madonas novada pašvaldības 29. jūnija domes sēdē Nauris Volkovs deputātus informēja par to, ka 21. jūnijā SIA „CERS projekti" beidzot ir iesniegusi projekta „pārprojektēto" variantu, un, tā kā būvvalde nav pieprasījusi atkārtotu būvekspertīzi, no kuras, kā rāda pieredze, lielas jēgas tāpat nebija, jo tajā netika atklātas tās kļūdas, ko vēlāk projektā atrada būvnieks un pasūtītājs, šķēršļu atsākt būvdarbus vairs nav, taču...
- Tagad viss ir atkarīgs no SIA „CB" vēlmes strādāt, taču viņi sāk stiept gumiju, neiesniedzot jaunās cenu izmaiņas, kas ļautu rīkot iepirkumu. Iepriekš būvniekam, kas, acīmredzot, izmantoja šo situāciju, kas saistīta ar problēmām būvprojektā, bija attaisnojums, lai nestrādātu (lai gan tas varēja veikt daudzus no labiekārtošanas darbiem, kas nebija saistīti ar piebūvi). Šobrīd tāda vairs nav. Pieļauju, ka interese par šo objektu ir mazinājusies gan šīs ilgās vilcināšanās dēļ, gan tādēļ, ka uzņēmums ir uzvarējis pašvaldības ēku siltināšanas projektā, kur SIA „CB" ir jāstrādā 24 objektos, - pastāstīja Nauris Volkovs.
Tiesa, no šīm 24 ēkām darbi vairāk vai mazāk intensīvi noris vien 5. Problēmas ir arī daudziem citiem attīstības projektiem, kur darbi ir apstājušies tādēļ, ka būvniekiem, kas uzvarējuši konkursos, vai nu trūkst jaudu darbu veikšanai, vai cena ir nosolīta tik zema, ka uzņemtās saistības nav iespējams izpildīt. Par šiem problēmjautājumiem, kas tika iztirzāti arī Madonas novada pašvaldības domes sēdē (lielākoties saistībā ar Madonas pilsētas ielu rekonstrukciju), plašāk stāstīsim kādā no nākamajiem „Stara" numuriem.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
