Salātus “Cesvaine” degustē kaimiņiene Mildiņa.
Arī pilsētas apstākļos, mitinoties daudzdzīvokļu mājā, cilvēks var kopt savu dārziņu un turēt kādu mājdzīvnieku, lai veikalā būtu jāpērk tikai pats nepieciešamākais. Cesvainietei PAULĪNEI ŠTROMBERGAI enerģijas joprojām ir pietiekami, lai rušinātos pa diviem dārziņiem, kas tiek uzrakti pašas un vīra kopīgiem spēkiem, audzētu dārzeņus savai ģimenei, bērniem un mazbērniem un barotu vistiņas.
Paulīne jau kopš jaunības dienām ir pieradusi pie darba un pienākumiem, jo nāk no represēto ģimenes. Pēc vidusskolas beigšanas viņa vasarā gājusi slaukt kolhoza govis, pie saimniekiem ravējusi dārzus. Izdzīvots tika ar naudiņu, ko saņēma par padarīto. Pēc tam varēja turpināt mācības Rīgas tirdzniecības skolā, tur divu gadu laikā tika apgūta profesija, kas ļāva pēc prakses doties strādāt uz jaundibināto Cesvaines rajonu par universālveikala vadītāju. Kad rajons tika likvidēts, Paulīne sāka strādāt maizes ceptuvē par vadītāju, tad uzņēmās sovhoza ēdnīcas vadītājas pienākumus. Pēdējo reizi Paulīni mainīt darbavietu pierunājusi toreizējā bērnudārza vadītāja, un viņa piekritusi strādāt par saimnieciskās daļas vadītāju. Darbs bijis salīdzinoši vieglāks nekā ēdnīcā.
Bērnudārzā nostrādāti 18 gadi, bet kopējais darba stāžs - 53 gadi. Līdz pat pensijai Paulīnes kundze gods godam ir strādājusi Cesvaines labā, taču arī tagad viņa nesēž, rokas klēpī salikusi, bet ir aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē - dzied senioru korī.
Sirmā kundze ir izaudzinājusi četrus bērnus un priecājas par pulku mazbērnu. Ar vīru Gunāru nosvinētas Zelta kāzas, un nākamgad jau būs 55. kopdzīves jubileja.
Ar ēdiena gatavošanu uz „tu"
Ar ēdiena gatavošanu Paulīnes kundze ir uz „tu" jau kopš jaunības dienām. Īpaši visi tiek palutināti svētkos. Jāņos, kad visa ģimene sapulcējas kopā pie ugunskura, galdā tiek celts mājās brūvēts alus. Lai tas iznāktu smeķīgs, visu ziemu jākrāj un jākaltē maizes garoziņas. Iepriekšējā vakarā jāaplej ar vārītu ūdeni, jānovāra tīros traukos. Svarīgs nosacījums - traukā nedrīkst būt kāda taukviela, jo tad alus nerūgs.
Jāpievieno iesala kvass un medus. Uz 10 litriem dzēriena tiek izlietots 1 kg medus. Paralēli garoziņu vārīšanas procesam jāuzvāra arī kādas divas saujas apiņu, jo tas taču nebūs nekāds alus bez apiņiem. Kad garoziņas ir izšķīdušas un viss nepieciešamais uzvārīts, sastāvdaļas jauc kopā un pievieno puspaciņu iepriekš uzraudzēta rauga. Alus sanāk salds, Zāļu dienas vakarā tam nav vairāk par diviem grādiem. Ja pastāv ilgāk, tad paliek stiprāks, taču Paulīnes kundzes mājās reti kad tas aizķeras ilgākam laikam. Viņa smejot atceras, ka arī šogad pēc svētkiem kaimiņu zēni esot jautājuši: „Vai tad tiešām Venta vecmammai vairs nav palicis tas alus?".
Kas attiecas uz siera siešanu, tas īpaši labi nepadodoties, tomēr uz Jāņiem tiekot siets no lauku piena, pievienojot ķimenes un mājas vistu olas. Katru reizi siers izdodoties citādāks.
„Jāņi nav vienīgie svētki, kur ir bagātīgi klāts galds. Bērni un mazbērni sabrauc pie manis teju visos svētkos, dzimšanas dienas un vārdadienas ieskaitot," stāsta Paulīnes kundze. Visiem ļoti garšo vecmammas sulīgais cepetis, kāpostu tīteņi, vienmēr galdā tiek liktas viltotās irbītes. Pārsvarā iecienīti ir gaļas ēdieni, bet konditorejas izstrādājumus cep tikai retu reizi, piemēram, uz Ziemassvētkiem piparkūkas.
Kad darbs bija bērnudārzā, Paulīnes kundze gatavojusi kvasu pēc īpašas receptes no rupjmaizes garoziņām. Garoziņas esot vāktas un kaltētas jau ilgu laiku iepriekš, iepriekšējā vakarā aplietas ar ūdeni, lai izmirkst. Tālāk esot jānokāš, jāizfiltrē, jāpievieno raugs un pēc garšas medus. Tā bijusi tāda kā tradīcija, jo visi - gan darbinieki, gan bērni - zinājuši, ka izlaidumā būs šis Paulīnes kundzes sarūpētais dzēriens.
Mazdēli Valts un Vents bieži ieskrien ciemos pie vecmammas, jo dzīvo pretējās durvīs. Vecmamma stāsta, ka pārsvarā jau puiši ienāk tāpat vien parunāties un pastāstīt, kā iet, kādas atzīmes skolā, reizi pa reizei tiek paprasīts kāds santīms saldējumam. No vecmammas netiek slēptas pat sliktās sekmes. Valtam un Ventam ļoti garšo vecmammas gatavotie gaļas veltnīši, pildīti ar burkāniem, žāvētu speķi un sīpoliem. Veltnīšus pasniedz kopā ar garšīgiem, uz uguns ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu kroketēm (bumbiņās savelti, vārīti sautēti kartupeļi ar garšvielām un olu).
Kad tiek runāts par mazbērniem, vecmammas acis iemirdzas. Sevišķi, kad viņa piemin mazdēlu Māri Štrombergu, kas plašākai sabiedrībai ir zināms kā aizvadīto olimpisko spēļu čempions BMX. Māris, vēl maziņš esot, katru gadu Ziemassvētkos braucis no Valmieras uz Cesvaini ciemos, lai piedalītos kopīgā piparkūku cepšanā un kopā svinētu svētkus. Mārim patīk rosīties pa virtuvi, viņš palīdzējis vecmammai gatavot siļķi kažokā. Arī Amerikā dzīvojot, pašam vien jāgatavo sev ēst, un to Māris arī dara.
Kad Māris atgriezās no Vankūveras, arī vecmāmiņa bija ieradusies lidostā uz sagaidīšanu, līdzi ņemot lielu grozu ar speķpīrāgiem. Pieticis visiem, sportisti bijuši priecīgi par sarūpēto cienastu un smējušies, ka tagad jāpērk tikai minerālūdens, pīrāgu pietiks visam ceļam līdz Valmierai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 24.07.2010.
Autore: RITA TURKINA
AUTORES foto
Bērnudārzā nostrādāti 18 gadi, bet kopējais darba stāžs - 53 gadi. Līdz pat pensijai Paulīnes kundze gods godam ir strādājusi Cesvaines labā, taču arī tagad viņa nesēž, rokas klēpī salikusi, bet ir aktīvi iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē - dzied senioru korī.
Sirmā kundze ir izaudzinājusi četrus bērnus un priecājas par pulku mazbērnu. Ar vīru Gunāru nosvinētas Zelta kāzas, un nākamgad jau būs 55. kopdzīves jubileja.
Ar ēdiena gatavošanu uz „tu"
Ar ēdiena gatavošanu Paulīnes kundze ir uz „tu" jau kopš jaunības dienām. Īpaši visi tiek palutināti svētkos. Jāņos, kad visa ģimene sapulcējas kopā pie ugunskura, galdā tiek celts mājās brūvēts alus. Lai tas iznāktu smeķīgs, visu ziemu jākrāj un jākaltē maizes garoziņas. Iepriekšējā vakarā jāaplej ar vārītu ūdeni, jānovāra tīros traukos. Svarīgs nosacījums - traukā nedrīkst būt kāda taukviela, jo tad alus nerūgs.
Jāpievieno iesala kvass un medus. Uz 10 litriem dzēriena tiek izlietots 1 kg medus. Paralēli garoziņu vārīšanas procesam jāuzvāra arī kādas divas saujas apiņu, jo tas taču nebūs nekāds alus bez apiņiem. Kad garoziņas ir izšķīdušas un viss nepieciešamais uzvārīts, sastāvdaļas jauc kopā un pievieno puspaciņu iepriekš uzraudzēta rauga. Alus sanāk salds, Zāļu dienas vakarā tam nav vairāk par diviem grādiem. Ja pastāv ilgāk, tad paliek stiprāks, taču Paulīnes kundzes mājās reti kad tas aizķeras ilgākam laikam. Viņa smejot atceras, ka arī šogad pēc svētkiem kaimiņu zēni esot jautājuši: „Vai tad tiešām Venta vecmammai vairs nav palicis tas alus?".
Kas attiecas uz siera siešanu, tas īpaši labi nepadodoties, tomēr uz Jāņiem tiekot siets no lauku piena, pievienojot ķimenes un mājas vistu olas. Katru reizi siers izdodoties citādāks.
„Jāņi nav vienīgie svētki, kur ir bagātīgi klāts galds. Bērni un mazbērni sabrauc pie manis teju visos svētkos, dzimšanas dienas un vārdadienas ieskaitot," stāsta Paulīnes kundze. Visiem ļoti garšo vecmammas sulīgais cepetis, kāpostu tīteņi, vienmēr galdā tiek liktas viltotās irbītes. Pārsvarā iecienīti ir gaļas ēdieni, bet konditorejas izstrādājumus cep tikai retu reizi, piemēram, uz Ziemassvētkiem piparkūkas.
Kad darbs bija bērnudārzā, Paulīnes kundze gatavojusi kvasu pēc īpašas receptes no rupjmaizes garoziņām. Garoziņas esot vāktas un kaltētas jau ilgu laiku iepriekš, iepriekšējā vakarā aplietas ar ūdeni, lai izmirkst. Tālāk esot jānokāš, jāizfiltrē, jāpievieno raugs un pēc garšas medus. Tā bijusi tāda kā tradīcija, jo visi - gan darbinieki, gan bērni - zinājuši, ka izlaidumā būs šis Paulīnes kundzes sarūpētais dzēriens.
Mazdēli Valts un Vents bieži ieskrien ciemos pie vecmammas, jo dzīvo pretējās durvīs. Vecmamma stāsta, ka pārsvarā jau puiši ienāk tāpat vien parunāties un pastāstīt, kā iet, kādas atzīmes skolā, reizi pa reizei tiek paprasīts kāds santīms saldējumam. No vecmammas netiek slēptas pat sliktās sekmes. Valtam un Ventam ļoti garšo vecmammas gatavotie gaļas veltnīši, pildīti ar burkāniem, žāvētu speķi un sīpoliem. Veltnīšus pasniedz kopā ar garšīgiem, uz uguns ceptiem kartupeļiem vai kartupeļu kroketēm (bumbiņās savelti, vārīti sautēti kartupeļi ar garšvielām un olu).
Kad tiek runāts par mazbērniem, vecmammas acis iemirdzas. Sevišķi, kad viņa piemin mazdēlu Māri Štrombergu, kas plašākai sabiedrībai ir zināms kā aizvadīto olimpisko spēļu čempions BMX. Māris, vēl maziņš esot, katru gadu Ziemassvētkos braucis no Valmieras uz Cesvaini ciemos, lai piedalītos kopīgā piparkūku cepšanā un kopā svinētu svētkus. Mārim patīk rosīties pa virtuvi, viņš palīdzējis vecmammai gatavot siļķi kažokā. Arī Amerikā dzīvojot, pašam vien jāgatavo sev ēst, un to Māris arī dara.
Kad Māris atgriezās no Vankūveras, arī vecmāmiņa bija ieradusies lidostā uz sagaidīšanu, līdzi ņemot lielu grozu ar speķpīrāgiem. Pieticis visiem, sportisti bijuši priecīgi par sarūpēto cienastu un smējušies, ka tagad jāpērk tikai minerālūdens, pīrāgu pietiks visam ceļam līdz Valmierai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 24.07.2010.
Autore: RITA TURKINA
AUTORES foto
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
