Ziemas diktēta rīcība
Arktiskā ziema - tā, pabāžot degunu no mājas, ikviens pārliecinājās šajās dienās. Aukstuma rekordi skolasbērniem ļāva palikt siltumā un mācības izglītības iestādē aizvietot ar radošām nodarbēm savā teritorijā. Viss gan ir pārejoši, tāpēc it drīz ziema mūs neapgrūtinās un ļaus gadalaiku izbaudīt no tam piemītošās jaukākās puses. Slēpes, slidas, ragaviņas un priecīgs "aidā" laukā!
Ar 1. februāri stājušies spēkā grozījumi kompensējamo zāļu sistēmā, kas paredz, ka ārstiem, izrakstot kompensējamās zāles, receptē jānorāda to starptautiskais ķīmiskais nosaukums, kas ļaus aptiekās izsniegt lētāko medikamentu. Mediķi paši uzskata - lai arī valsts, iespējams, ar jauno kārtību ietaupīs līdzekļus, ieviest šādas pārmaiņas nav īsti prātīgi, jo novērojumi liecina - oriģinālie preparāti ārstēšanās procesā ir efektīvāki.
Bez zālēm, liekot lietā analītisko (un patriotisko) domāšanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ mainīja nostāju un atzina, ka tomēr grasās izmantot savas vēlētāja tiesības un doties balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Līdz šim prezidents bija vienīgā valsts augstākā amatpersona, kura kategoriski iestājās pret piedalīšanos 18. februārī gaidāmajā tautas nobalsošanā. Kamēr valdības vadītājs, Saeimas spīkere, eksprezidenti un partiju līderi pauda skaidru aicinājumu sabiedrībai doties balsot, Andris Bērziņš nelokāmi pauda diametrāli pretēju viedokli. Tāpēc jo apsveicami, ka pirmdienas vakarā prezidents paziņoja, ka referendumā piedalīsies un, protams, ies balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, tā aizstāvot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Starp citu, to, ka šis katram ir rīcības referendums, mums vajag atgādināt sev ik dienu. 18. februārī aizmirst par savu pienākumu un identitāti mēs atļauties nemaz nevaram. Referenduma vārdā nosauktajā eksperimentā par Latvijas valsts stiprumu pārāk nojaušams ir otras puses iekārotais scenārijs.
Līdz 18. februārim pie Rīgas Latviešu biedrības nama katru dienu plīvos Latvijas valsts karogs. Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka laikā līdz referendumam ir jāceļ latviešu tautas pašapziņa un pašcieņa. Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti līdz referendumam nēsāt sarkanbaltsarkanās lentītes pie apģērba atloka un pie savām ēkām izkārt Latvijas valsts karogu. Tātad neaizmirst par savu pienākumu 18. februāra dienaskārtībā!
Autore: INESE ELSIŅA
Bez zālēm, liekot lietā analītisko (un patriotisko) domāšanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ mainīja nostāju un atzina, ka tomēr grasās izmantot savas vēlētāja tiesības un doties balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā. Līdz šim prezidents bija vienīgā valsts augstākā amatpersona, kura kategoriski iestājās pret piedalīšanos 18. februārī gaidāmajā tautas nobalsošanā. Kamēr valdības vadītājs, Saeimas spīkere, eksprezidenti un partiju līderi pauda skaidru aicinājumu sabiedrībai doties balsot, Andris Bērziņš nelokāmi pauda diametrāli pretēju viedokli. Tāpēc jo apsveicami, ka pirmdienas vakarā prezidents paziņoja, ka referendumā piedalīsies un, protams, ies balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, tā aizstāvot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Starp citu, to, ka šis katram ir rīcības referendums, mums vajag atgādināt sev ik dienu. 18. februārī aizmirst par savu pienākumu un identitāti mēs atļauties nemaz nevaram. Referenduma vārdā nosauktajā eksperimentā par Latvijas valsts stiprumu pārāk nojaušams ir otras puses iekārotais scenārijs.
Līdz 18. februārim pie Rīgas Latviešu biedrības nama katru dienu plīvos Latvijas valsts karogs. Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka laikā līdz referendumam ir jāceļ latviešu tautas pašapziņa un pašcieņa. Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti līdz referendumam nēsāt sarkanbaltsarkanās lentītes pie apģērba atloka un pie savām ēkām izkārt Latvijas valsts karogu. Tātad neaizmirst par savu pienākumu 18. februāra dienaskārtībā!
Autore: INESE ELSIŅA
„Stars” neatbild par publicētajiem rakstiem un ziņām pievienotajiem lasītāju
komentāriem.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
Redakcija aicina, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, iztikt bez rupjībām un personiskiem apvainojumiem, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda un izteikties par rakstā skarto tēmu. „Stars” patur tiesības dzēst aizskarošus komentārus.
