Jūlija vidus teju vai mums katram parāda, vai esam optimists vai pesimists. Vieniem vasara turpinās, kamēr citiem - iet uz otru galu. Jāteic, lielais karstums ne tikai laikapstākļos, bet arī atpūtas piedāvājumu un aktivitāšu ziņā tomēr mudina sliekties par labu optimismam. Priekšā vēl daudz saulainu, pēc tikko nopļautas zāles smaržojošu dienu, kad iespējams viss, ko vien sirds kāro.

Atbildīgs, bet arī skaists un nākotnes iespēju pilns brīdis sācies vidusskolu absolventiem, kas jau saņēmuši savus atestātus un var iesniegt dokumentus augstskolās. Godīgi jāteic - neapskaužu viņus. Studentiem būs grūtāk ne tikai iekļūt samazinātajās budžeta vietās, bet arī izvēlēties, ko studēt, izvērtēt, pēc kādiem speciālistiem dažus gadus vēlāk būs pieprasījums. Tāpēc daudzi noteikti dosies uz ārzemēm. Labi, ja iesākumā tikai apskatīt pasauli, gūt pieredzi, saprast, kas dzīvē tā īsti interesē. Bet - ja nu pavisam?

Atvaļinājuma gaidās interese pastiprināti tiek pievērsta dažādiem drīzumā plānotajiem pasākumiem. Visā Latvijā šobrīd norisinās festivāli, piemēram, mūzikas un mākslas festivāls „Positivus", drīzumā sāksies arī „Baltic Beach Party", kā arī pretrunīgi vērtētais „Jaunais vilnis". Arī vietējā mērogā norisināsies gana interesanti pasākumi, personīgi mani priecē iedibinātā tradīcija Madonā rīkot eksotisko deju festivālu „Maģiskais paklājs". Visi pieminētie pasākumi vairāk popularizē cittautu kultūru, taču arī viens no lielākajiem pašmāju lepnumiem - X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki - šovasar mūs jau ir priecējuši. Kamēr skatītājiem bija bauda tos skatīt, dziedātājiem un dejotājiem nedēļa pirms svētkiem, kā jau ierasts, nozīmēja smagu, grūtu darbu. Svētku dalībnieki tagad izsakās, ka no organizatoriskā viedokļa nav bijis piedomāts ne par to, lai bērnus nemocītu, liekot koncertu dejot īpaši karstajā diennakts laikā (varbūt bija iespējams par pāris stundām koncertu pārcelt), ne par adekvātu bērnu pabarošanu. Garie un nogurdinošie mēģinājumi nav bijuši fiziski iespējami, jo maltītes dotas tik knapas, ka audzinātājas devušās uz veikaliem pirkt bērniem ēdamo. Situācija dažādās skolās bijusi atšķirīga, lai gan šogad solīta vienota ēdināšana. Cerams, bērniem, kas mēģinājumu laikā bija apdalīti, atmiņā tomēr būs palicis arī pa kādam skaistam dziesmu un deju svētku momentam. Atceros, ka savos pirmajos dziesmu un deju svētkos, lielkoncertu dejojot, uznāca pamatīga lietusgāze. Toreiz bijām izmirkuši līdz kaulam, bet vēl šodien tā šķiet skaista bērnības atmiņa par izturību un dejas mīlestību.

Autore: LAURA VOITIŅA