Iepriekš jau informējām, ka Veselības inspekcija finansiālu apsvērumu dēļ vairs neņem no ūdenstilpnēm ūdens monitoringa analīzes, taču iedzīvotāji ir aicināti paši sekot līdzi ūdens kvalitātei un ziņot par aizdomām. Veselības inspekcija to īpaši iesaka darīt karstajā laikā, kad var parādīties gan matonis, gan zilaļģes.

- Šobrīd cilvēki ļoti aktīvi peldas, atpūšas pie ūdens, bet, piemēram, Alūksnes ezerā ir parādījies matonis - tautas valodā saukts par zirga matiem. Madonas novadā tas šogad vēl nav konstatēts, bet, ja cilvēkiem ir radušās aizdomas, jāziņo Veselības inspekcijai. Tas varētu būt aktuāli arī Madonas reģiona iedzīvotājiem, jo kopumā valstī esam saņēmuši jau pirmās sūdzības par matoni, - informēja Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas Vides veselības analītiķe Evita Zeiļuka. Matonis neesot nekas neparasts vai unikāls, bet gan plaši izplatīta suga - matonis Gordeus aquaticus. Tas ir nematodes radinieks. Matonim ir parazītisks dzīves veids. Visbiežāk tas parazitē ūdens kukaiņos, bet var būt sastopams arī sauszemes kukaiņos, kas dzīvo ūdens tuvumā. Viņa skaidroja:

- Pieaudzis matonis dēj olas ūdenī, no olām izšķiļas kāpurs - akantors, ko apēd kāds ūdenskukainis vai tā kāpurs. Tad matoņa kāpurs izurbjas caur saimnieka zarnas sienu un attīstās kukaiņa ķermeņa dobumā, līdz sasniedz pilnbriedu. Pieaudzis matonis izlien no sava saimnieka ķermeņa caur anālo atveri. Tikko izlīdis, tas ir balts, bet pakāpeniski kļūst tumšs, līdz pat melnai krāsai. Ja tam gadās iekrist ūdenī, tad turpina attīstības ciklu. Ja kukainis atrodas uz sauszemes un matonis izlien, tad tārps, protams, iet bojā.

Bet patlaban, kad laukā ir liels karstums un ūdeņi ir sasiluši, sākas zilaļģu vai cianobaktēriju masveida savairošanās, ziedēšana. Dažas no tām var atgādināt pavedienus, un šīs zilaļģes masveidā var būt bīstamas.

Zilaļģēm labvēlīga vide ir silts (20 - 25º C), stāvošs ūdens. Pirms nolemjat peldēties, vajadzētu veikt ūdens tilpnes vizuālo novērtēšanu. Uz toksisko aļģu klātbūtni norāda zilganzaļi pavedieni, ūdens tonis, aļģu ziedi un putas. Zilaļģes toksīni ūdenī var saglabāties pat trīs mēnešus. Tie organismā var nonākt dažādi: gan nejauši norijot ūdeni peldēšanas laikā, gan ēdot zivis, kas ķertas šādā ūdenī, gan arī caur ādu. Pēc niršanas šādā ūdenī var parādīties ādas apsārtums un izsitumi, acs gļotādas kairinājums un vājums. Vēlāk var parādīties arī slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, caureja, spontāna muskuļu saraušanās, dermatīts, ādas apdegumi un alerģiska rakstura saslimšanas. Šīs aļģes ir bīstamas arī dzīvniekiem un pat zivīm.

Nevajadzētu tomēr aizmirst, ka aļģes nav tikai kaitīgas, bet tās nes arī labumu. Ražojot organiskās vielas (veicot fotosintēzi), aļģes izdala arī skābekli. Aļģes nodrošina ūdens dzīvniekus ar barības bāzi un skābekli.

Autore: LAURA VOITIŅA