Kongresā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pateicās Zemnieku saeimas biedriem par pacietību un izturību pēdējā gada laikā, kas ikvienam Latvijā bijis smags:
- Paldies par konstruktīvu sadarbību un līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā. Ir jāatzīst, ka ekonomikas atveseļošanai īstermiņa risinājumu nav, kopīgi strādājot, var "pārdzīvot šodienu", lai rītdiena būtu labāka visiem. Latvijai šobrīd ir iespēja - kopējās lauksaimniecības politikas reforma, un tā ir jāizmanto.
Viņš aicināja lauksaimniekus izteikt priekšlikumus un kā Ministru prezidents rosinās valdības pārstāvjus un savas partijas biedrus Eiroparlamentā aktīvi iestāties par Latvijas lauksaimnieku interesēm.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs savukārt kopā ar premjeru apsolīja, ka jau drīzumā valdībai būšot jānolemj, kā ātrāk un vieglāk ļaut zemnieku saimniecībām, kam apgrozījums nesasniedz 200 000 latu, pārreģistrēties par uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājām. Papildus viņš solīja arī īpaša lauksaimniecības kredītfonda izveidošanu ar jūliju, kur lauksaimniekiem būs pieejami 100 miljoni latu aizņēmumiem. Zemkopības ministrs arī izteica atbalstu kooperācijai, tomēr skaidri pauda savu nostāju pret kooperatīviem, kas izved pienu uz Lietuvu.
Lielas diskusijas raisījās par valdības pērn noteikto nekustamā īpašuma nodokli neapstrādātām zemēm - Zemnieku saeimas biedri pauda neizpratni par "matu skaldīšanu" par it kā grūtībām konstatēt neapsaimniekotās zemes, uzskatot, ka pašvaldības lielā mērā jau pārzina savā teritorijā esošās un neapstrādātās zemes. Tomēr Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs A. Jaunsleinis un zemkopības ministrs atzina, ka valdība un likumdevēji ir nonākuši strupceļā. - Nevaram atrast veidu, kā to administrēt. Turklāt nav nekādas vajadzības iekasēt nodokli, kura administrēšana izmaksā dārgāk nekā nodokļa ieņēmumi, - sacīja J. Dūklavs un brīdināja premjeru, ka šī nodokļa ieņēmumi var arī neveidoties. Zemnieku saeimas biedri gan izteica sašutumu, ka pašvaldības nevēlas strādāt un "paņemt" naudu saviem budžetiem.
Pērn lauksaimniecības bruto pievienotā vērtība pēdējos divos gados ir samazinājusies par 57 procentiem. Pagājušajā gadā tā bijusi zemākā pēdējo sešu gadu laikā un par 27% mazāka nekā 2004. gadā. Tādēļ Zemnieku saeima vēlreiz uzsvēra lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības stratēģijas nepieciešamību. - Mums pašiem, reģionu pārstāvjiem, jānāk ar priekšlikumiem lauksaimniecības nozares attīstības stratēģijas izstrādei, kas veicinātu lauksaimniecības nozares stabilitāti un izaugsmi, mazinātu birokrātiskos slogus, palielinātu pašu saražoto produktu patēriņu, palielinātu Latvijas lauksaimnieku eksporta apjomus un vienlīdz stiprinātu dzīves kvalitāti reģionos. Lauksaimniecība ne tikai nodrošina ar pārtiku valsts iedzīvotājus, bet uztur vēl kaut kādu dzīvību laukos. Tādēļ arī Zemnieku saeima aktīvi aicina jaunos lauksaimniekus iesaistīties - jaunieši ar savām zināšanām varētu dot svaigas idejas, kā veidot lauku reģionu attīstību pievilcīgu uzņēmējiem, - norādīja Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas priekšsēdētājs.
Autore: MAIRA DZELZKALĒJA