Sieviešu dienas svinēšana jau kopš PSRS sabrukšanas lielai sabiedrības daļai ir bijusi zem jautājuma zīmes, taču gan veiktie socioloģiskie pētījumi, gan vakar novērotais liecina, ka ar katru gadu mēs arvien vairāk atbalstām šo svētku atzīmēšanu. Lai gan vēl joprojām Starptautiskās sieviešu dienas nozīme ir diskutabla, jo daudzi to saista ar PSRS okupācijas mantojumu, jāatgādina, ka lielākajā daļā Eiropas 8. martu sāka atzīmēt jau 1914. gadā un 1975. gadā ANO saistībā ar Starptautisko sieviešu gadu 8. martā sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā Asambleja ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām) svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.

Arī vakardiena pierādīja - daudzi vīrieši neiebilst pret papildu svētku dienu un 8. martā godina sievietes savā dzīvē. Tā, piemēram, Rihards sveikšanai puķes iegādājās pat pa diviem lāgiem, jo vēlējās, lai katru iepriecinātu vismaz viens zieds. Rihards atzina: - Es dodu priekšroku dzeltenām tulpēm, jo tās izskatās ļoti jauki, dzīvespriecīgi un atbilstīgi šai saulainajai dienai.

Kamēr 8. marts (visticamāk, saistībā ar padomju laiku mantojumu) tiek asociēts ar sarkanām tulpēm, mūsdienu vīrieši dāvināmās puķes izvēlas no savu iecienīto puķu klāsta, nevis sekojot kādiem stereotipiem.

- Protams, šajā dienā pircēju ir vairāk, bet nav nemaz tā, ka iecienītākās ir tulpes. Tie, kas ir uzticīgi rozēm, neļķēm vai citiem ziediem, tos pērk arī Sieviešu dienā.
Domāju, ka īsākais ceļš uz sievietes sirdi ir caur puķēm. Tas varbūt nav īpaši apsveicami, ja vīrietis savu sievieti ar ziediem iepriecina vai izrāda pastiprinātu uzmanību tikai reizi gadā, bet labāk vienreiz nekā nemaz. Man katrā gadījumā patīk gan 14. februārī, gan 8. martā atrasties veikalā, jo šajās dienās vīrieši ir smaidīgāki, atvērtāki. Arī viņi jūt un izbauda šo svētku priecīgo noskaņu, sagaida romantiku vai īpašākas vakariņas šajās dienās, - novērojumos dalījās SIA „Ādere A" veikala vadītāja Anita Aivare. Viņai nevar nepiekrist - veikalā sastaptie vīrieši patiešām šķita apmierināti par iespēju iepriecināt savas sievietes un nekurnēja par gaidāmo maciņa patukšošanu. Arī Ojārs bija iegādājies daudz ziedu: - Šajā dienā sveicu gan savas radinieces, gan kolēģes ar sarkanbaltsarkanām neļķēm. Ne gluži patriotisku noskaņu dēļ, man tās vienkārši ir patikušas no laika gala. Šāda diena ir nepieciešama, jo prieka nevar būt par daudz. It sevišķi, ja spīd tāda saulīte, nevar neļauties šīm patīkamajām izjūtām, smaidiem.

Autore: LAURA VOITIŅA

OĻĢERTA SKUJAS foto