Ārsti pilnveidos komunikācijas prasmes
No 4. līdz 6. martam Madonas novada domes ēkā notiks veselības aprūpes veicināšanas institūcijās iesaistītā personāla un pacienta komunikācijas prasmju pilnveidošanas apmācība. Apmācības notiek Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" projekta „Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai" ietvaros. Šo bezmaksas tālākizglītības kursu lielākais pluss, kā pastāstīja Madonas novada veselības aprūpes speciāliste Gunta Andžāne, ir tas, ka kursi notiek Madonā un ārstiem nebūs jādodas uz Rīgu, lai pilnveidotu savas zināšanas, kā tas ir bijis citos gadījumos. Šobrīd uz kursiem ir pieteikušies 20 mediķu, taču Gunta Andžāne cer, ka to skaits pieaugs, jo apmācības saturs ir ļoti vērtīgs.

- Diemžēl patlaban, kad valda gan ekonomiskā, gan sociālā krīze, cilvēku saskarsmē bieži vien sastopamas tikai divas galējas izpausmes: izteikta agresivitāte, kam pamatā ir dusmas, greizsirdība, sāncensība, un otrs galējais variants ir, kad vispārēja posta apstākļos cilvēks atveras un kļūst daudz atbalstošāks, saprotošāks izpalīdzīgāks. Tās ir divas polāri atšķirīgas emociju saskarsmes un attiecību izpausmes. Manuprāt, šāds seminārs par komunikācijas prasmēm ir kā punkts uz „i", jo veselības aprūpes sektors ir viens no tiem, kur problēmu nav trūcis nedz agrāk, nedz jo īpaši šobrīd, kad cilvēkiem - gan pacientiem, gan ārstiem - ir zudusi materiālās drošības izjūta, līdz ar to komunikācijas forma kļūst aizvien asāka. Cilvēks pie ārsta griežas ar savu vajadzību un individuālo sāpi. Katru fizisku sāpi pavada arī emocionālā, līdz ar to labāks rezultāts gan kontaktā ar pacientu, gan arī ārstēšanas procesā būs tam ārstam, kas spēs ne tikai pacientu izmeklēt, paņemt analīzes vai veikt ārstnieciskas manipulācijas, bet pratīs arī uzklausīt un sarunāties. Ar to es nevēlos sacīt, ka ārsti ar pacientiem nemāk sarunāties, taču vienmēr ir iespējams savas prasmes uzlabot un veiksmīgāk salikt pa plauktiņiem jau zināmas lietas, - pastāstīja Gunta Andžāne.

Viņa atzina, ka ir dzirdēti stāsti no pacientiem par neatsaucīgiem ārstiem, kas nevēlas daudz ko izskaidrot, kā arī pārspīlē ar svešvārdu lietojumu, taču monētai ir arī otra puse, un tie ir pacienti, kam ārsta viedoklis nešķiet saistošs un kas arī par savu veselības stāvokli īpaši neinteresējas. Nereti pacients pat nezina, kādus medikamentus kādā nolūkā lieto.

- Diemžēl ārsta profesija ir specifiska un arī cilvēki, kuri meklē mediķa palīdzību, nāk ar konkrētu fizisku un emocionālu traucējumu. Strīdi un neveiksmīgas komunikācijas gadījumi ir vērojami arī veikalā pie kases un citviet, taču veselības aprūpes jomā ir lielāka varbūtība, ka savstarpējā saskarsme aiziet nepareizās sliedēs, - veselības aprūpes jomas specifiku ieskicēja Madonas novada veselības aprūpes speciāliste.
Konkrētās apmācības gaitā veselības aprūpē strādājošie gūs atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kas ir efektīva komunikācija, kas ir saskarsmes „zelta standarts" un „komunikācijas matrica", kāpēc pacients „nesaprot" ārstu, bet ārsts „nedzird" pacientu, kā atpazīt tipiskās komunikācijas barjeras un veiksmīgi vadīt problēmsituācijas ar dažādu tipu pacientiem, kādi ir mūsdienīgie komunikācijas kanāli, un kāda tiem ir nozīme medicīnas personāla ikdienas darbā? Apmācība nebūs vienkārši sēdēšana krēslos un visa stāstītā konspektēšana. Ārstiem būs jādarbojas grupās un jāmodelē konkrētas situācijas, kas visai viegli var rasties darba procesā. Vaicāta, vai šīs lietas mediķi ir apguvuši, iegūstot izglītību, Gunta Andžāne norādīja, ka vairums no šobrīd mūsu reģionā veselības aprūpē strādājošajiem izglītību ir ieguvuši vēl iepriekšējā gadsimtā, kad augstskolās par šīm lietām neviens nerunāja un uzsvars tika likts uz epidemioloģiskajiem faktoriem, ārstēšanu, fizioloģiju, patoloģiju utt., un, cik nu pašam ārstam bija dabas dots talants sarunāties ar cilvēkiem, tik arī bija. Nereti tas arī noteica to, cik cilvēku acīs „labs" vai „slikts" ārsts konkrētais mediķis ir. Tagad medicīnu studējošajiem mācību programmās šie jautājumi jau ir iekļauti.

Gunta Andžāne aicina pacientus izturēties ar izpratni, ja kursu dēļ pie dažiem ārstiem tiks pārcelts pieņemšanas laiks, jo gala rezultātā iegūs gan mediķi, gan pacienti. Neviens taču nevēlas, ieejot ārsta kabinetā, pretim redzēt doktora Hausa tipa cilvēku.

Autors: EGILS KAZAKEVIČS

OĻĢERTA SKUJAS foto