Gaidot sezonālās un pandēmiskās gripas otro vilni, negaidīti piezadzies ir kāds cits vīruss. Daudzviet, it īpaši Rīgā, medicīnas iestādes informē par to, ka pēdējā mēneša laikā strauji pieaudzis to pacientu skaits, kuri vēršas pēc palīdzības ar akūtām zarnu infekcijām. Pacientiem konstatēti rota un norvolkas jeb noro vīrusi, kas izraisa caureju. Smagākajos gadījumos pacienti pārvesti uz Infektoloģijas centru, bet pārējiem nozīmēta ārstēšanās mājas apstākļos vai ambulatori. Hospitalizēti tiek pacienti, kuriem ir saasinājušās hroniskās slimības.

Rota vīrusa pazīmes ir šādas: caureja, sāpes vēdera augšējā daļā, dedzinoša sajūta kuņģa apvidū, rūgtuma sajūta mutē, slikta dūša, paaugstināta temperatūra, nespēks un svīšana. Biežākā komplikācija ir dehidratācija, kuras dēļ var būt ģīboņi un saasināties sirds asinsvadu slimības. Rota vīrusu infekcijai nav specifiskas ārstēšanas. Slimības gadījumā nepieciešama papildu šķidruma uzņemšana, lai novērstu organisma atūdeņošanos un veicinātu atveseļošanos. Rota vīruss izplatās fekāli orālā, kā arī gaisa pilienu ceļā, ja netiek ievērota personīgā higiēna, kā arī saskarsmē ar citiem cilvēkiem un sadzīves priekšmetiem.

Norovīrusu tautā bieži nosauc arī par "ziemas vemšanas slimību". Slimību raksturo slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, arī galvassāpes un drudzis. Šis vīruss ir ļoti lipīgs, jo izplatās pat ar mikroskopiskām daļiņām gaisa pilienu ceļā, cieša savstarpējā kontakta rezultātā vai no sadzīves priekšmetiem. Norovīrusa inkubācijas periods ir no 4 līdz 77 stundām (vidēji 36 stundas), bet rota vīrusa -
2 līdz 4 dienas. Caureja parasti ilgst 3 dienas, smagākos gadījumos līdz nedēļai. Epidemioloģiski svarīgs ir fakts, ka norovīrusa gadījumā cilvēks apkārtējos var inficēt vēl 3 dienas pēc atveseļošanās.

Abu vīrusu ārstēšanas pamatprincips ir rehidratācija, t. i., cilvēkam ir jāatgūst organisma zaudētais šķidrums. Var lietot komerciāli pagatavotus līdzekļus, bet līdzīgu var pagatavot arī mājas apstākļos: vienā litrā ūdens izšķīdināt tējkaroti vārāmā sāls un četras tējkarotes cukura.

Svarīgi ir nepakļaut šai infekcijai apkārtējos. Norovīrusu izraisītas slimības profilakses nolūkā ieteicams stingri ievērot personīgo higiēnu, rūpīgi mazgāt un dezinficēt priekšmetus, ar kuriem slimajai personai ir bijusi saskare. Rota vīruss var izdzīvot uz sausām, neapstrādātām virsmām 6-60 dienu. Līdz ar to atkārtoti jāatgādina par regulāru roku mazgāšanu, kā arī to, ka sasirgušais citiem vēl ir infekciozs dažas dienas pēc simptomu izzušanas. Īpaši svarīgi ir uzmanīties, strādājot slēgtos kolektīvos un pārtikas apritē.

Līdzīgi kā ar gripas vīrusu arī saistībā ar zarnu vīrusu situācija bijušajā Madonas rajonā ir mierīgāka. Sazinoties ar Madonas slimnīcas medicīnisko direktori un infektoloģi Astrīdu Svilāni, noskaidroju, ka slimnīcā cilvēku, kas griezušies ar minētajiem vīrusiem raksturīgiem simptomiem, nav daudz. Tāpat kā gripas gadījumā, arī šoreiz mūsu priekšrocība ir mazais apdzīvotības blīvums un salīdzinoši nelielās iespējas čupoties, kas ir pateicīgākā vide, kurā vīrusiem izplatīties. Viņa gan nenoliedz iespēju, ka situācija var mainīties, parādoties temperatūras svārstībām.

Kā zināms, ar zarnu infekcijām biežāk slimo bērni, taču arī slimnīcas bērnu nodaļā pēdējās divās nedēļās konstatēti tikai trīs rota vīrusa gadījumi, kas ir salīdzinoši mazs skaits. Nodaļas vadītāja Ināra Ližbovska gan neizslēdz iespēju, ka kāds no sasirgušajiem ārstējas arī mājās, taču iemeslu panikai vai runām par epidēmijas tuvošanos viņa nemana un piebilst, ka šī problēma noteikti aktuālāka ir lielajās pilsētās, kur iedzīvotāju populācija un iespējas nonākt saskarsmē ar inficēto ir daudz augstākas.

- Janvāris, uz decembra un novembra fona, mums pat izskatās mierīgāks. Slimnieku skaits ir mazāks, un teju vai katram ir savas sūdzības. Arī pacientu vecums ir atšķirīgs - no nepilnu gadu veciem mazuļiem līdz pat 18 gadu veciem jauniešiem, - pastāstīja Ināra Ližbovska.

Viņa arī neuzskata, ka šābrīža skolu apmeklējums būtu jāuzskata par objektīvu rādītāju bērnu saslimšanā, jo daļa bērnu skolu neapmeklē aukstā laika, nevis slimības dēļ.

Kā svarīgāko profilaksei pret zarnu infekcijām viņa minēja roku mazgāšanu. Kādam var palīdzēt arī homeopātiski līdzekļi un pareizs uzturs, jo nepilnvērtīgs uzturs vājina organismu un tā spējas cīnīties ar infekciju.

- Bērnu vecākiem ieteiktu arī izvairīties vadāt bērnu uz vietām, kur uzturas daudz cilvēku. Piemēram, nevajadzētu kopā ar bērnu izstaigāt lielveikalu, - bērnu vecākiem ieteica Madonas slimnīcas bērnu nodaļas vadītāja.

Autors: EGILS KAZAKEVIČS