Brīvības cīņu dalībniekus godinot
1919. gada 11. novembrī Rīga tika atbrīvota no Bermonta karaspēka. Lai godinātu Brīvības cīņu dalībniekus, Latvijā sāka atzīmēt Lāč-plēša dienu. Pēc gada, 1920. gada 11. novembrī, tika godināti pirmie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988. gadā Trešās atmodas laikā. To uzdrošinājās atcerēties paši drosmīgākie. Cilvēki pirmo reizi nolika piemiņas svecītes pie Rīgas pils. Saujiņa patriotu kopā ar Madonas mākslas skolas direktoru, vēlāko „Madonas Atmodas" redaktoru Jāni Simsonu pulcējās arī Visagala kapsētā pie pulkveža, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmā komandiera Oskara Kalpaka pēdējās atdusas vietas. Jānis Simsons teica kvēlu uzrunu, kas pēc gada tika publicēta „Madonas Atmodā". Bet jau gadu vēlāk, 1989. gada 10. novembrī, LPSR Augstākā Padome 11. novembri noteica par atceres dienu - Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu.

Šai fotogrāfijai, ko „Staram" iesūtījis valcēnietis Andris Stolbovs, ir 30 gadu, un tajā ir iemūžināts piemiņas brīdis 1989. gada 11. novembrī Visagala kapos pie pulkveža Oskara Kalpaka atdusas vietas, kad tur pēc ilgiem laikiem atkal plīvoja Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, gūla ziedi, dega svecītes, tika teikti pateicības vārdi īstajiem šīs dienas varoņiem, kuri tālajā 1919. gadā redzēja sapni par savu valsti. Kopš fotogrāfijas uzņemšanas brīža ir izaugusi vesela paaudze - tajā redzamajiem bērniem jau pašiem ir bērni. Iespējams, ka arī viņos dzīvo šī Lāčplēša dienas tradīcija.


08.11.2019.