Reformators un reformējamie
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jeb - precīzāk - par jomu atbildīgā ministra Jura Pūces pirmais raunds centienos skaidrot administratīvi teritoriālās reformas (jaunās novadu reformas) aprises ir noslēdzies un pārgājis otrajā fāzē, no kuras VARAM, visticamāk, gaida pozitīvāku rezonansi sabiedrībā. Nav noslēpums, ka administratīvi teritoriālā reforma ir viena no jaunās Krišjāņa Kariņa vadītās valdības prioritātēm un Juris Pūce tās sekmīgu izpildi līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām uztver teju kā augstāku misiju. Viņu kā ministru turpmākajā politiskajā karjerā vērtēs stingri pēc tā, vai viņš būs spējis šo uzdevumu paveikt. Jāatzīst, ka uzdevums nešķiet viegls nedz darba apjoma, nedz termiņa ziņā, taču maniere, kādā ministrs šo ideju „dzen cauri", vedina uz domu, ka viņš lieliem kompromisiem un atkāpēm no plāna nav gatavs. Par to liecina arī Jura Pūces izteikums publiskajā telpā, ka „reforma notiks neatkarīgi no tā, vai pašvaldības deputāti to atbalsta vai ne". Vairuma pašvaldību viedoklis, vismaz to, kuras nenostājas pozā pret VARAM rosināto reformu, ir, ka neko nevajag sasteigt un vispirms jātiek skaidrībā par jaunu pārvaldības un finansēšanas modeli - un tikai pēc tam varēs sākt domāt par novadu teritoriālām pārbīdēm. Kaut arī VARAM kā reformas mērķi piesaka līdz šim pašvaldībās sniegto pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, kā arī ceļu infrastruktūras sakārtošanu, bažas rada, vai šo mērķi, ņemot vērā līdzšinējo praksi ar reģionu attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, izdosies īstenot un nomales nekļūs par lielākām nomalēm, kamēr centrs tikai nostiprinās savas pozīcijas.

Trīsreiz mazāk novadu
VARAM paredz arī ietaupījumu, jo, samazinot novadu skaitu, samazināsies arī vietvaru uzturēšanai nepieciešamie izdevumi. Plānots, ka jaunajās pašvaldību vēlēšanās būs jāievēlē jau par aptuveni 900 deputātiem mazāk. To, vai tas atstās ietekmi arī uz administrācijas izmēru, pagaidām vēl grūti teikt.
Pašreizējais VARAM plāns, ko nākamnedēļ plānots iesniegt valdībai izskatīšanai, paredz Latvijā pašreizējo 119 pašvaldību vietā izveidot 36 pašvaldības sākotnējo 35 vietā. Jauns novads varētu veidoties, paplašinot Saulkrastu novadu, pievienojot tam Sējas novadu, kā arī Liepupes pagastu no Salacgrīvas novada un Skulti no Limbažu novada, vai arī izveidojot jaunu novadu uz Ropažu, Stopiņu un Garkalnes bāzes. Tie gan ir neoficiālie ministrijas plāni, kas, kā zināms, var viena vai otra strāvojuma rezultātā mainīties.

Iedzīvotājs - pašvaldības maka turētājs?
Otrs piedāvājums, ar kuru pēc konsultācijām ar pašvaldībām nākusi klajā VARAM, ir iespēja pašiem novadu iedzīvotājiem izlemt, kā tērēt daļu no pašvaldību budžeta. Ministrijas piedāvājumā pēc reformas pašvaldību budžeta veidošanā lielāku iesaisti varētu sagaidīt no iedzīvotājiem, jo plānots, ka pašvaldībai būs jānodala noteikts procents sava budžeta, par kura izlietošanu izlems paši iedzīvotāji, savācot parakstus vai nobalsojot internetā. Jāatzīmē, ka kopš 2013. gada Saeimas komisiju gaiteņos mājo Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekta rēgs, kuru pompozi ik pa laikam pieteica kāds no politiskajiem spēkiem, taču allaž bija iemesli, kādēļ to nav izdevies pieņemt un noteikt skaidru pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Tiesa, jau šobrīd pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas konsultatīvos nolūkos var organizēt publisku apspriešanu par pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, taču tas, kā traktēt sabiedriskās apspriešanas rezultātus, nereti paliek domes ziņā.
Jaunais VARAM piedāvājums, kurā jau būtu skaidri noteikts līdzekļu apjoms, ko pašvaldības iedzīvotāji var novirzīt darbiem, kas, viņuprāt, ir aktuāli, būtiski atšķiras no pašreizējās kārtības, un nav pārsteigums, ka pašvaldības tieši vai, runājot „caur puķēm", šādu ieceri lielākoties neatbalsta.
Daļēji pašvaldību bažas ir izprotamas, jo pārdomātas iedzīvotāju iniciatīvas var mīties ar klaju populismu un ierosinājumiem līdzekļus tērēt nesaimnieciskiem mērķiem. Ministrs Pūce, runājot par šo ieceri, min, ka iedzīvotāji lielākoties iestāsies par praktiskām idejām, galvenokārt saistītām ar vides labiekārtošanu (apstādījumi, soliņi, ietvju un brauktuvju asfaltēšana utt.), taču, ja nebūs skaidri reglamentēts, par kādiem jautājumiem saistībā ar pašvaldības budžeta līdzekļu lietošanu sabiedrība varēs lemt, var gadīties, ka mazākās pašvaldībās atbalstu gūst šauru interešu grupu tikpat šauru interešu īstenošana, tam izmantojot publisko finansējumu. No otras puses, jāpiekrīt Pūcem, ka, sniedzot iedzīvotājiem papildu instrumentus iesaistei pašvaldības dzīvē, viņi būs motivētāki vietējās kopienas veidošanā un saliedēšanā.
Raugoties uz to, kā norit reformas virzība, nepamet izjūta, kāda bija jau pirms 10 gadiem, īstenojot iepriekšējo reformu. Lielākā daļa apzinās, ka administratīvi teritoriālā reforma ir neizbēgama un nepieciešama, jo tā, kā dzīvots līdz šim, ilgstoši dzīvot vairs nebūs iespējams, taču to, kā reformu īstenot bez haosa un nelietderīgiem tēriņiem, neviens īsti nezina. Arī šobrīd māc bažas, kādā gultnē process var aiziet, jo - neslēpsim - būs pašvaldības, kuru domes deputāti un administrācija, zinot par apvienošanos, sāks dzīvot vienai dienai, nedomājot par rītdienu.


14.08.2019.