Patapinājuma līgums ar biedrību "Madonas dzīvnieku draugi"
Madonas novada pašvaldības dome kārtējā sēdē 31. jūlijā izskatīja jautājumu par patapinājuma līguma pagarināšanu ar biedrību „Madonas dzīvnieku draugi". 12. jūnijā Madonas novada pašvaldība saņēmusi biedrības „Madonas dzīvnieku draugi" iesniegumu, kurā, sakarā ar patapinājuma līguma termiņa beigšanos 2019. gada 11. jūlijā, lūgts pagarināt termiņu telpu Parka ielā 6, Madonā, lietošanai.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris Madonas novada pašvaldības domes sēdē ziņoja: - Šī biedrība ķer, sterilizē, kastrē pilsētā klaiņojošos kaķus. Diennakti pēcoperācijas periodā šiem dzīvniekiem ir nepieciešama telpa, kurā uzturēties. Turklāt saistībā ar to, ka šī telpa tiek iznomāta bezatlīdzības lietošanas kārtībā, ir vajadzīgs domes lēmums, lai telpu varētu iznomāt.
Sarunas laikā biedrības „Madonas dzīvnieku draugi" valdes locekle Laura Kovtuna informēja, ka telpa biedrībai esot piešķirta pirms trim gadiem, lai risinātu problēmu saistībā ar klaiņojošajiem kaķiem Madonas pilsētā.
- Sadarbībā ar Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri Madonā tiek īstenota programma „noķer-sterilizē-atlaiž", kas nozīmē, ka bezsaimnieka dzīvnieki pēc operācijas tiek atlaisti viņu sākotnējā uzturēšanās vietā. Savukārt tos noķertos kaķus, kas izrādās draudzīgi ar cilvēku, aktīvisti uz pagaidu laiku uzņem savos privātajos mājokļos jeb „pagaidu mājās", kamēr tiem atrodam saimniekus. Lai gan pašvaldības piešķirtā telpa varētu šķist neliela, tā neatsverami palīdz, lai pēcoperācijas periodā ielas kaķus varētu izmitināt pirms atlaišanas, nepieciešamības gadījumā novērot, sniegt „pirmo palīdzību", kā arī uzglabāt ķeršanas aprīkojumu. Tā kā vairākums biedrības brīvprātīgo dzīvo dzīvokļos, savās mājās visam nepieciešamajam mums vietas nebūtu. Tāpēc mēs pašvaldībai palūdzām telpu situācijas risināšanai, - skaidroja Laura Kovtuna.
Dzīvnieku skaits namiņā, kā to iesaukuši biedrības brīvprātīgie, nemitīgi mainās, jo gada laikā programmas „noķer-sterilizē-atlaiž" ietvaros Madonā tiek izķerti vidēji 20-30 bezsaimnieka kaķu. Vēl aptuveni 30 klaiņojošo kaķu ik gadu nonāk „pagaidu mājās", no kurām tālāk tiek meklēts jauns saimnieks dzīvnieciņam - tie ir gan kaķēni, gan pieauguši kaķi, gan retu reizi pa kādam sunim. Šobrīd biedrība aprūpē un mājas meklē 15 kaķēniem un vienai pieaugušai kaķenei.
Laura Kovtuna atzina, ka ir cilvēki, kuri pamestos kaķus un kaķēnus no biedrības adoptē, tomēr tieši šobrīd pieprasījums neesot tas lielākais. Joprojām daudz kaķēnu dzimstot kaķenēm, kurām ir saimnieki, un arī tiem, protams, tiek meklētas labās rokas.
- No kaut kurienes jau uzrodas arī tie pamestie kaķi, kas nonāk biedrībā. Savukārt pēc biedrības aprūpētajiem kaķēniem pieprasījums nav tik liels, jo mēs jaunajiem dzīvnieku saimniekiem lūdzam parakstīt adopcijas līgumu un dzīvniekus atdodam vakcinētus, attārpotus. Vadāmies pēc šīm labturības prasībām, ko privātajā jomā jau nekontrolē. Mums ir nedaudz citādākas prasības - mēs jaunajiem saimniekiem uzdodam arī vairākus jautājumus, lai izvērtētu, vai tiešām viņiem dzīvnieks ir vajadzīgs, kā arī vai viņi būs spējīgi turpmāk parūpēties par mājdzīvnieku. Tāpēc šis varbūt ir iemesls, kāpēc savu reizi kaķēnu nepaņem no biedrības, bet privāti no cilvēku rokām. Bet tā jau mūsu kaķi ne ar ko neatšķiras no pārējiem kaķiem. Ja vien, protams, cilvēks nevēlas konkrētas šķirnes, tikai baltas vai rudas krāsas minčus, kādi biedrībā nonāk retāk, - stāstīja biedrības valdes locekle.
Domes sēdē izskatītais jautājums tika pieņemts vienbalsīgi. Madonas novada pašvaldības un biedrības „Madonas dzīvnieku draugi" noslēgtais patapinājuma līgums pagarināts līdz 2022. gada 11. jūlijam (ieskaitot).


13.08.2019.