Bibliotēkas kafejnīcā - pazīstams uzņēmums
Madonas novada bibliotēkas pagrabiņa kafejnīcā vēl smaržo pēc krāsas, sienas ieguvušas gaišākus toņus, ir arī savi akcenti. Kopš telpu nomas tiesību izsolē uzvarēja SIA "Apetīte", te atradīsies Irinas Uhanovas kafejnīca, kam vēl nav sava nosaukuma, bet, iespējams, ar laiku tiks izvietots uzraksts "Pie Irinas". No 14. augusta te jau apmeklētājus vilinās iegriezties ēdienu smarža, uzsāks gatavot pusdienas, piedāvāt gardu maltīti, kā arī apkalpos klientus un turpinās pieņemt pasūtījumus. Uhanovu ģimenes uzņēmumam pamati likti kādreizējās Madonas pilsētas 2. vidusskolas telpās, ko tagad izmanto Madonas pilsētas vidusskola. Tolaik kafejnīcā un bufetē viss tika izveidots no pamatiem, ieguldīts liels darbs, arī līdzekļi. Zinot, ka no skolas ēkas, to remontējot, vajadzēs aiziet, uzņēmēji ir sameklējuši citu vietu - kafejnīcu Madonas novada bibliotēkas pagrabiņā.

Irinas un Sergeja pieredze sabiedriskajā ēdināšanā tuvojas 20 gadiem. Sergejs ir uzņēmuma - SIA "Tormenta Plus" - valdes loceklis, Irina nodibināja SIA "Apetīte", kur darbojas šī uzņēmuma kafejnīca Madonas slimnīcas telpās un tagad - bibliotēkā.
Irina Uhanova atceras, ka pirms 19 gadiem meklēja darbu un atsaucās piedāvājumam pārņemt toreizējās Madonas pilsētas 2. vidusskolas bufetes darbu: - Piekritu, un ar to arī sākās darbs sabiedriskajā ēdināšanā. Vēl tagad atceros, kā pirmajā dienā asaras bira, ar kases aparātu nepratām strādāt. Protams, viss ar laiku tika apgūts, un pamazām darbi aizgāja. Tagad esmu apguvusi visu - ja vajag, jebkuru savu strādnieku vajadzības gadījumā varu aizvietot - ja vajag, izcepšu bulciņas, ja nebūs pavāra, izcepšu kotletes, ja vajadzēs pārdevēju, es stāšos viņa vietā, ja vajadzīgs šoferis, aizskriešu... Pa šiem gadiem dzīve to visu ir iemācījusi. Prieks arī par to, ka pagaidām tas neapnīk, kaut darbs ir smags. Manuprāt, ēdināšana mūsdienās ir grūts bizness. Tāpēc, ka ar to ir jādzīvo dienu dienā. Te nevar tikai atvest preces, tās izvietot un mēnesi gaidīt, kad tās iztirgosies. Ir visu laiku jādzīvo līdzi daudzajām vajadzībām, arī svētkiem un dažādu dzīves gadījumu goda mielastiem gatavojot pasūtījumus. Piemēram, pagājušajās brīvdienās apkalpojām invalīdu sporta sacensības. Kad prasīja, kas tie par pavāriem, viena sieviete teica: "Tie ir cilvēki, kas ir dzīvojuši šeit, izauguši šeit un strādā šeit." Mums ir veicies, ka ir ļoti labs un stabils kolektīvs, labas saimnieces, kas vēl atceras veco laiku garšu. Cilvēki mūsu uzņēmumā strādā jau daudzus gadus. Mēs kolektīvā cits citu labi pazīstam, esam kā draugi, un tā arī sanāk, ka darbs aizņem lielu dzīves daļu. Prieks, ka arī Madonas novadā ir, kas mūs novērtē, sakot, ka piedāvājam dabisku mājas ēdienu. Kaut gan - arī citi uzņēmumi apgalvo to pašu. Jaunajā vietā ēdienkarte un iecienītās garšas netiks mainītas, tāpēc centīsimies savu klientu loku noturēt.
Irina atzīst, ka, klājot banketa galdu, vienmēr ir kādas pamanāmas lietas, pēc kā var atšķirt, ka tas ir viņu darbs, un vispirms jau ēdienu dekorēšanā: - Ar ko tik neesam mēģinājuši izcelt ēdienus - ar biešu, kāpostu un redīsu krāsainajām rozēm dekorācijās, arī meklējot neparastāku salātu veidus. Ikdienā ir ikdienas ēdieni, bet eksotiskākie -
svētkiem. Receptes reizēm rodas pašas no sevis, jo meklējam, izdomājam, degustējam, un pieredze saka priekšā, kas ir savienojams, kas ne. Kad pasūta banketa galda ēdienus, vienmēr iesaku, ka vajag ne tikai visu "gaļainu", arī zivju ēdienus.
Uz jautājumu, kā ir iesākt darbu citā vietā, Irina atbild: - Vieta jau ir pazīstama, te vēl kalpo pirms 12 gadiem Sergeja gatavotie galdi un krēsli, taču vieta ir maza, nav, kur izvērsties. Tam apjomam, ko ikdienā ražojam un ko darām, virtuve ir ļoti maza. Mēs jau meklējam telpas, lai izveidotu pamatvirtuvi, taču atkal - tam ir savas problēmas. Mēģināsim. Ir tā, ka jānogriež vecais un jādzīvo no jauna. Diemžēl, kad pagājuši gandrīz 20 gadu, atkal viss jāiesāk kā no jauna. Ceru, ka mums palīdzēs pieredze.
Irina Uhanova aicina: - Tie, kas iecienījuši mūsu virtuvi, var nākt pie mums ikdienā uz kafejnīcu paēst gan brokastis, gan pusdienas. Būs omulīga vietiņa, kur iedzert kafiju. Jau trešdien apmeklētājus gaidām bibliotēkas pagrabiņa kafejnīcā. Iepriekš te desmit gadu saimniekoja Līga Dumerāne, kas savulaik uzsāka strādāt par konditori, vēl pirms tam - "Šlāgeris". Pēc tam atnācām mēs. Daudzi komersanti, sākot savu biznesu, grib, lai uzreiz nāktu liela nauda. Jāstrādā ikdienā, ar to, kas ir, jāmēģina iztikt, jo jādzīvo reālā pasaulē.
Uzrunātā darbiniece Gunta Pastare, kas ikdienā būs kafejnīcas "seja", atzīst: - Strādājot pie šiem saimniekiem, mums jebkuram ir jāprot gatavot, kaut pankūkas izcept. Reizēm ir jābūt gan viesmīlim, gan apkopējam, gan trauku mazgātājam, jo situācijas mēdz būt visādas.


09.08.2019.