Vistu labturībai - brīvās turēšanas novietne
AS „Balticovo" Madonas struktūrvienībā 10. jūlijā ar lentes griešanu tika atklāta jaunā brīvās turēšanas vistu kūts 20 000 putniem.
Jauno brīvās turēšanas vistu novietni atklāja Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs, AS „Balticovo" padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze, komunikāciju un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps. Lai gan sprostos turēt vistas ir vieglāk, uzņēmums ir gatavs sekot līdzi patērētāju pieprasījumam un diskusijai par olu biznesu, par putnu labturību un izvēlei piedāvā arī „laimīgo vistu" olas.
Kā uzsvēra Toms Auškāps, tā uzņēmumam ir pirmā lielākā un vērienīgākā brīvās vistu turēšanas novietne Latvijā, kopā pulcējot 20 000 putnu lielu ganāmpulku.
- AS „Balticovo" brīvās turēšanas vistu novietnes uzcelšana ir pirmā pieredze, jo līdz šim esam sadarbojušies ar zemnieku saimniecībām, kas ražo un uzņēmumam piegādā brīvās turēšanas vistu olas, ir mums arī bioloģiskie olu ražotāji, savukārt Iecavā ir kūtīs un sprostos turētu vistu olas.
Būtiskākā atšķirība un uzlabojums skar vistu labturību - katrai ir paredzēts 4 kvadrātmetrus liels pastaigu laukums. 20 000 putniem ir 8 hektāru liels iežogots laukums, kurā atrodas arī nojumītes, ir barotnes, dzirdnes, automatizētas ligzdas, ir savs ziemas dārzs, kur, ja ir slikts laiks, iziet ārpus kūts kā verandā. Tur ir pakaiši, mulča, un vistas tur labprāt uzturas. Ja ir labs laiks, vistas labprāt dodas ārā. Pastaigu laukumā ir gan pļaviņa, gan mežiņš. Taču vistas ir labi audzinātas, turas netālu no kūts, kur arī tās tiek barotas. Vakarā jau 19 iet pie miera, bet rītā no 5 līdz 7 dēj olas savās ligzdās. Ap 9 rītā iet ārā pastaigāties, pakašāties, atrast kādu zaļumu, uzkrāt saules enerģiju. Jaunā kūts ir automatizēta, moderna, droša, ko nevar salīdzināt ar vecmāmiņas vistu turēšanas apstākļiem. "Laimīgo vistu" un lauku oliņas iziet cauri pārbaudēm, olu inspektoriem, caur laboratoriju - tiek pārbaudīts, vai čaumalā nav mikroplaisu. Barību vistām - kviešu, miešu, rapšu raušus, saulespuķu raušus - pārsvarā iepērkam no Latvijas zemnieku saimniecībām. Tieši barība ir tā, kas nosaka karotīna līmeni un attiecīgi olas dzeltenuma krāsu. Ola ir produkts, kur parādās, ko putniem dod ēst.
Viņš arī pakavējās pie marķējuma, jo brīvās turēšanas vistu olas tiek marķētas ar 1. numuru, ar 2. numuru - kūtī dētās olas, ar 3. numuru - sprostos turētu vistu olas, bet LV nozīmē, ka tā ir Latvijas novietnē dēta vistu ola, kas ir svarīgākais, lai izvēlētos Latvijā ražotās vistu olas.
Patlaban brīvās turēšanas vistu olas ar 1. numuru „Balticovo" pārsvarā realizē Skandināvijas valstīs, arī Čehijā, Lielbritānijā u. c. Eiropas valstīs pieprasījums pēc šāda tipa olām palielinās.
Toms Auškāps atcerējās, ka projekta aizsākumi meklējami 2014. gadā, kad sākuši domāt par brīvās turēšanas vistu novietni, jo uzņēmums izveidoja veiksmīgu sadarbību ar zemnieku saimniecībām, kas izvēlējās realizēt brīvās turēšanas vistu olas, kas tirgū nonāca ar "Balticovo" zīmolu. Augot sabiedrības interesei, Eiropas tirgum, jo "Balticovo" eksportē produkciju uz 20 valstīm, īpaši Skandināvijā un Rietumeiropā brīvās turēšanas vistu olas ir ļoti pieprasītas, un joprojām pieprasījums aug, jātiek galā ar piedāvājumu. Esam sadzirdējuši arī sabiedrības balsi, un ir prieks par vistām, kas varēs ganīties Madonas skaistajās ārēs un pļavās 8 ha platībā, jo katram putnam atvēlam 4 kvadrātmetrus lielu pastaigu laukumu.
Atklājot jauno brīvās turēšanas vistu novietni, AS "Balticovo" līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze sacīja: - Ar olu biznesu nodarbojos jau gandrīz 25 gadus. Madonas novadā, Ruļos, ir uzcelta pirmā novietne, kurā dzīvo vistas, kas var brīvi klejot pa atvēlēto teritoriju un dēt "laimīgās" olas. Kad sāku strādāt, katrai vistai bija atvēlēta 450 kvadrātcentimetru liela platība. Pēc tam,1998. gadā, katrai vistai vajadzēja 550 kvadrātcentimetru, bet, iestājoties Eiropas Savienībā, - 750 kvadrātcentimetru lielu platību. Tagad esam nonākuši pie tā, ka vienai vistai vajag 4 kvadrātmetrus. Lai dzīvo brīvība! Ar Madonas pašvaldību un cilvēkiem sadarbojamies kopš 2002. gada. Madonas struktūrvienībā ir ne tikai brīvi turētās vistas, bet tās atrodas arī būros, un arī pēc sprostos turētu vistu olām ir liels pieprasījums. Taču olu patērētājiem turpmāk būs iespēja patērēt uzturā "laimīgo vistu" olas. Ceru, ka ar to jūs paši kļūsit vēl laimīgāki.
Jānis Grasbergs, novēlot veiksmi un izdošanos, tēlaini salīdzināja komersantus, lauksaimniekus un ražotājus ar modes māksliniekiem: - Ja modes mākslinieki katru pavasari un rudeni izlaiž jaunās kolekcijas, tad komersantam ir jāseko līdzi pircēja vēlmēm un Briseles prasībām, kas ir jāievēro. Mēs Zemkopības ministrijā gan tām sekojam līdzi, gan reizē arī palīdzam. Tendence ir tāda, ka cilvēki vēlas redzēt putnus un dzīvniekus brīvākus, un, ja par to ir gatavi arī maksāt un tirgus to pieprasa, tad ir tam jāseko.
Te ir piemērs, ka komersanti to dara neatkarīgi no subsīdijām, jo tirgus ir stimuls. Mana pārliecība vienmēr ir bijusi, ka noteikumus diktē tirgus, un tad viss izdodas. Noteikti nākamais solis - palikt bioloģiskākiem, un redzēs, kā vistas izmantos atvēlētās platības. Labs aspekts putnkopībai ir arī graudi. Ja bieži sakām, ka graudiem nav pievienotās vērtības, ka tos eksportējam kā graudus, jo maizi ir grūti aizvest, tad, graudus, izlaižot caur vistu, iegūstam pievienoto vērtību. Prieks ir arī par "Balticovo" sadarbību ar zemnieku saimniecībām, attīstot reģionus. Tikai kopā varēsim attīstīt reģionus un padarīt tos stiprākus.
Valdis Grimze piebilda, ka uzņēmums "Balticovo" vistu ēdināšanai patērē 65 000 t graudu gadā, kas norāda, ka zemniekiem ir vērts sēt un audzēt graudus.
Madonas novada pašvaldības vārdā Āris Vilšķērsts uzsvēra, ka brīvās vistu turēšanas novietnes uzcelšanu uztver ļoti pozitīvi:
- Madonas novads vienmēr ir bijis zaļš un cer tādu statusu paturēt arī nākotnē, iespējams, kļūstot vēl bioloģiskāks. Otrs pozitīvais faktors ir pašvaldības merkantilās intereses, jo investīcijas liecina, ka uzņēmums "Balticovo" te turpinās darbu, lai arī Madonas struktūrvienībā ražo tikai 5% no "Balticovo" kopējā produkcijas apjoma.
Viņš novēlēja, lai olu ražošanas apjoms Madonas struktūrvienībā nākotnē pieaugtu.
Uz vaicājumu, kā vērtē jauno fermu, AS "Balticovo" Madonas struktūrvienības vadītājs Jānis Upenieks sacīja: - Ir daudzi plusi, jo vistas laukumā patiesi izskatās tik brīvas un laimīgas, meklē zaļumus, kašājas, atrod kādu tārpiņu, kukainīti, kaut tās baro piecas reizes dienā. Prieks, ka Madonas struktūrvienībā atrodas pirmā Latvijā lielākā ārpus sprostiem dzīvojošu vistu novietne, kur ir iegādātas un uzstādītas jaunas, automatizētas iekārtas. Taču ir arī mīnusi, jo vistas pastaigu laukumā ir jāsargā no vanagiem un citiem plēsējiem.
Viņš piebilda, ka ieguvums ir arī trīs darbavietas jaunajā novietnē, jo visu automātika tomēr nevar paveikt.

12.07.2019.