Logi uz pasauli un mums pašiem
Jau ar savu ienākšanu tekstilmākslinieku saimē Inese Jakobi bija viena no Latvijas tekstilijas medija attīstītājām un pilnveidotājām. Pagrieziena devēja no gobelēnu funkcionāla lietderīguma uz eksperimentāliem, spilgti dekoratīviem un filozofisku ideju caurstrāvotiem darbiem. Mākslinieces radītie pieraksti ir kas līdzīgs dienasgrāmatai, kuru mums, viņas laikabiedriem, ir privilēģija iepazīt, lasīt, piemērīt savai dzīves izpratnei un izjūtai. Vai tikai ļauties - krāsai, rakstam, faktūrai - spēkpilnai intensitātei un profesionālas mākslas esencei.

Logs fiziskā nozīmē ir telpu norobežojošs atvērums sienā vai jumtā, kurš ļauj telpā ieplūst dabiskajai gaismai un skaņai, kā arī gaisam - ja logs ir atverams. Ineses Jakobi personālizstāde „Logi", ko aizvadītajā sestdienā atklāja Madonas muzeja lielajās izstāžu zālēs, dod vietu gan gaismai un gaisam, gan muzikālai skaņai. Dažkārt viņas veidoto logu galvenais uzdevums ir nodrošināt ventilāciju, bet, ja logu ailās tiek ievietotas restes, autores piedāvātajās telpās vai būros iekļūt un no tiem izkļūt ir neiespējami.
Arhitektūrā logs izmantots arī dekoratīvos nolūkos. Piemēram, gotiskajā stilā logi ir šauri un uz augšu izstiepti. Tāpat logu formas var būt dažādas. Mākslinieces vērienīgie lielformāta darbi ļauj izbaudīt arī šo aspektu.
- Vai logs ir tilts starp iekštelpu, personīgo telpu un ārpasauli, vai robeža starp tām? Kādēļ dažreiz tas ir tilts, bet dažreiz - robeža? Kādi logi atdala no ārpasaules, kādi vieno? Vai visus logus vajag atvērt? Vai neradīsies caurvējš? Kurus logus atvērt, kurus ne? Kas to pateiks priekšā? Varbūt paļauties tikai uz sevi, savu pieredzi? Varbūt atbildes meklējamas sevī, bet varbūt citos? - tā gadu gaitā, risinot loga tēmu, vaicā Inese Jakobi.
- Madonā Inese ienāca kopā ar jaunu mākslinieku kopu, bet kolēģi vēl atceras, ka pirms tam māksliniece sēdēja stellēs un auda tā, ka papēži zib, - izstādi atklājot, atcerējās muzeja direktore Līvija Zepa. - Divdesmit darba gadu Inese ir atdevusi muzejam, iekārtojot daudzu māk-slinieku izstādes. Darbīga, radoša, ļoti daudz darījusi Madonas novada pašvaldības labā. Bijusi svētku noformētāja gan pilsētas estrādē, gan citviet. Muzeja vārdā saku lielu paldies un sveicu ar brīnišķīgo izstādi!
No savas puses māksliniece vispirms pieminēja muzeja pirmo direktori: - Paldies Elzai Rudenājai, kas uzbūvēja šīs izstāžu zāles, jo iespējas, ko tās sniedz, bieži mani pavedināja vai rosināja radošām idejām. Šeit tās varēju piepildīt, tāpēc ar aplausiem godināsim Elzu Rudenāju!
Madonas novada pašvaldības vārdā sveicienus māksliniecei nesa domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora: - Vispirms gribu klātesošos sveikt Madonas pilsētas svētkos - to ietvaros atveram šo izstādi. Inese ir cilvēks, kurš audzis kopā ar Madonu un mūsu novadu. Esam lepni, ka šī vieta - muzeja izstāžu zāles - daudzu gadu garumā mākslinieci rosinājusi gan veidot pašai savus darbus, gan iekārtot izstādes citiem. Lai veselība un spēks radoši strādāt arī turpmāk, jo daudzo svētku vidū šodien atzīmējam mākslinieces Ineses Jakobi apaļo dzīves jubileju!
Garainis, kas veicina vārīšanos, īlens, kas neļauj nosēdēt mierīgi - arī tā tika raksturota māksliniece Inese Jakobi.
- Es varu pārfrāzēt Vairas Vīķes-Freibergas domu, ka mēs esam vareni, jo starp mums ir Inese, kura ir varena! Uz šādiem cilvēkiem turas pasaule! - „Staram" vēstīja Zina Apsīte.
- Inese ir viena no pirmajām māksliniecēm Latvijā, kas sāka veidot telpiskas tekstilijas - taures, spārnus, no kuriem vieni joprojām eksponēti Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā. Ineses darbos viss nostrādāts ar milzu precizitāti un mīlestību. Turklāt viss šūts tikai ar rokām. Inese ir apbrīnojama, un varbūt labi, ka viņa vairs nestrādā muzejā, jo beidzot var pilnībā darīt to, ko pati vēlas. Nekalpot citiem, bet realizēt savas idejas. Protams, muzejs ar to zaudē, bet viss dzīvē kādreiz mainās, - komentēja Dace Zvirgzdiņa.
- Ar Inesi iepazinos akurāt pirms trīsdesmit gadiem, kad kopā ar ģimeni sāku dzīvot Mētrienas pagasta „Brīvniekos", - atcerējās Baiba Dumpe. - Inese bija tā, kas iekārtoja slavenās „Aronas" konkursa izstādes, tajās paguva izlikt arī manus darbus. Madonas muzejs šos gadus, pateicoties Inesei, man bijis kā mājas un atbalsts dažādās dzīves situācijās. Ineses neaprakstāmi dzīvais skats uz apkārt notiekošo vienmēr pārsteidz. Viņa nekad nav vienaldzīga, jo pasauli uztver kā brīnumu. Mēs, pārējie, bieži esam noguruši, apnikuši, īgni, bet Inesei allaž būs kāds trāpīgs vārds, dzirkstele, kas ikdienu padarīs krāsainu. Man vienmēr bijis liels prieks iegriezties muzejā. Tagad, kad Inese te nestrādā, kaut kā Madonā pietrūkst. Abas ar Vitu Mālnieci viņas savulaik bija lielisks tandēms izstāžu iekārtošanā. Madona, pateicoties Inesei, daudzus gadus bija profesionālās mākslas galvaspilsēta. Pati savos darbos Inese ir perfekcioniste, viņas izpildījums ir perfekts, tai pašā laikā viņa spēj absolūti vienkāršas lietas redzēt neparasti. Un tas, kā viņa uztaisa un izliek savus deķus un gobelēnus telpā, kaut daži ir redzēti agrāk, izliktais katrā vietā iegūst citu skatu un pat domu. Tie tiešām ir plaši logi, caur kuriem redzam priekšmetu, bet caur tiem paskatāmies arī uz sevi un vietu, kurā priekšmets novietots. Katrreiz tas izskatās citādāk. Izstādē ir darbi, kas bijuši Madonas reģiona mākslinieku gadskārtējās ekspozīcijās. Tajās Ineses Jakobi māksla vienmēr izstādes kopainai iedevusi spilgtu rozīnīti. Viņas mākslā ir dziļa nopietnība, bet tai līdzās izskan arī Ineses nebēdnība. Atļaušanās, bez kuras Inese nav Inese. Man patīk izstādē izliktā foto galerija, kur bildēs redzama Inesei raksturīgā poza - atmesta galva, deguns uz augšu, jo - nekādas nīkšanas! Neceriet - nekad nekādas nīkšanas nebūs!
- Spoži, galanti, vareni, ko tur vairāk var piebilst, - aicināta raksturot mākslinieces jauno veikumu, novērtēja Palmira Brice. - Ja autoram ir, ko teikt, viņš pat no nekā uztaisīs lielumu. Tāda ir Inese.
Ar kalmēm no brāļu Jurjānu muzeja mākslinieci sveica Inese Mailīte, piebilstot, ka abu kopīgi veidotā ekspozīcija par brāļiem Jurjāniem viņu dzimtajos „Meņģeļos" joprojām nav nomainīta: - Tā jau ir Ginesa rekorda cienīga lieta!
Līdzīga doma izskanēja par Ineses Jakobi savulaik noformēto ekspozīciju Jāņa Zābera muzejā. Veids, kā māksliniece īsteno sev uzticētos uzdevumus, viņu ieraksta profesionāļu zvaigznājā. Par spīti sadzīviskām kodēm, rūsām un visvarenajam laika zobam.


Māksliniece Inese Jakobi dzimusi 1949. gadā Rīgā. 1975. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1969. gada. Māksliniece strādājusi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs par izstāžu organizatori no 1988. līdz 2018. gadam. Bijusi pasniedzēja Madonas mākslas skolā (1975-1986). Personālizstādes: 1982., 1990., 1992., 1999., 2000., 2019. g.
Piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Norvēģijā, Somijā, Igaunijā, Zviedrijā, Dānijā, Lietuvā, Beļģijā, Francijā, Polijā, Itālijā. Piedalījusies starptautiskos simpozijos Somijā, Dānijā, Latvijā. Darbi kolekcijās: Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, Latvijas Mākslinieku savienības Mākslas darbu kolekcija, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, privātkolekcija Norvēģijā.



12.06.2019.