Radīti apstākļi liellopu gaļas pārstrādei
Pie novadnieces, Mārcienas pagasta piemājas saimniecības "Lejas Vāveres" īpašnieces Ievas Galiņas lauksaimnieki rīko seminārus, lai iepazītos ar tīršķirnes ‘Aberdinangus' gaļas liellopu ganāmpulku.

Saimniecībai ir izveidojusies sadarbība ar Šveices-Baltijas kopprojektu "Baltic Grassland Beef", un Ievas Galiņas saimniecība ir izvirzīta kā viena no gaļas liellopu audzēšanas paraugsaimniecībām Latvijā. Saimniecība izvēlējusies saimniekot bioloģiski, tiek izmantoti 390 ha lauksaimniecības zemes, bet no sešām ‘Angus' telēm ganāmpulks jau ir izaudzis līdz 65 mātēm, pavisam ir 130 šķirnes liellopu. Tiek turētas arī ‘Merino' un ‘Romanovas' šķirnes aitas.
Domājot par gaļas liellopu audzēšanas perspektīvām, Ievas Galiņas ģimene ne tikai paplašina ‘Angus' ganāmpulku, ceļ lielu nobarojamo lopu novietni, bet ar ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu jau ir gatavi drīzumā uzsākt liellopu pārstrādi, kam jau ir radīti un līdz pilnībai tiek noslīpēti PVD prasībām atbilstīgi apstākļi.
Saimnieki, vēloties uzsākt liellopu gaļas pārstrādi, attīstīt mājražošanu, iegādājās īpašumā Bērzaunes pagasta "Labumus", kur, īstenojot projektu "Lopu kautuves pārbūve bioloģiskās saimniecības attīstībai" (17-05AL23-A019.2103-000001), radīti visi apstākļi gan pārstrādes procesa uzsākšanai, gan tālākajiem mērķiem. Pārbūves darbus veica SIA "Zvidze". Ilgtermiņa mērķis ir arī ekonomisko rādītāju un konkurētspējas kāpināšana, kā arī tirdzniecības vietas un degustācijas telpas izveide.
Projekta vadītāja ir Ieva Galiņa, bet paveiktajā un ceha darbības virzienos ieskatu sniedza vīrs Jānis Vītols: - Saimniecībai attīstoties, pieauga lopu skaits, bet mūsu novadā nav liellopu kautuves. Kādreiz tā bija šajā vietā (bijusī SIA "Maigumiņš"), ko mēs, veicot sarunas ar mantiniekiem, nopirkām kopā ar zemi un ar tālejošu mērķi. Atjaunojot kautuvi, nolēmām attīstīt arī mājražošanu, kurā būtu gaļas sadale, desu cehs, kulinārija. Tāpēc arī ar konsultantu atbalstu Ieva uzrakstīja LEADER projektu "Lopu kautuves pārbūve bioloģiskās saimniecības attīstībai", kas tika iesniegts Madonas novada fondā LAP 2014.-2020. gadam apakšpasākuma 19.2. "Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju" aktivitātes ietvaros.
Iesaistīšanos LEADER projektā veicināja mūsu iecerei atbilstīga rīcība - "Lauksaimniecības produktu pārstrādes veicināšana un pievienotās vērtības radīšana teritorijā ražotajiem lauksaimniecības produktiem". Sākotnējā doma bija, ka tā būs mazjaudas kautuve un mājražošanas cehs, ka pārstrādes cehā varēs pārstrādāt tikai to, ko paši saimniecībā izaudzējam. Taču tagad ir skaidrs, ka ieguldījums ir daudz lielāks, nekā bija domāts. Projekta attiecināmās izmaksas ir 50 000 eiro, publiskais finansējums - 35 000 eiro.
Būtībā ir radīti tādi apstākļi, lai kautuves jaudu varētu palielināt, jo tai ir lieljaudas kautuves potenciāls.
- Tāpēc, ka apkārtnes lopu audzētāji prasa, vai būs iespēja atvest arī savus lopus, kaut ko pārstrādāt tepat, lai nekur nebūtu jābrauc uz citām Latvijas vietām, tāpēc, ka katrs brauciens sadārdzina produkciju, domāts sniegt arī pakalpojumus apkārtnes zemniekiem. Taču tas varēs notikt pēc laika, kad kautuvi sertificēs kā lieljaudas. Toties jau tagad esam radījuši apstākļus, lai te varētu atvest savu lopu, sadalīt, safasēt gaļu, saražot desas, kupātus, šašliku, steiku un citu. Vēlamies, lai patērētājs var iegādāties kvalitatīvu produkciju.
Šo kautuvi, kas kādreiz darbojās kā lieljaudas kautuve, iegādājāmies pirms četriem gadiem, bet tikai tagad, veicot korekcijas, to atjaunojām. Līdz tam, lai nokautu lopiņu, bija jābrauc uz Cēsīm, bet pilnam ciklam (kautuve-sadale-pārstrāde) - uz Limbažiem. Ar ko atšķiras mazās jaudas lopkautuves zīmodziņš no lielās? Ar mazās zīmogu var produkciju tirgot Latvijā, ar lielo - eksportēt, - skaidrojumu sniedza saimnieks Jānis.
- Tā kā Latvijas tirgū ‘Aberdinangus' šķirnes liellopiem ir viena no zemākajām iepirkuma cenām, bet gaļa ir viena no atzītākajām pasaulē, radās doma par mājražošanu, kur varētu gan liellopa gaļu nogatavināt, pārstrādāt svaigu, gan arī kūpināt desas un attīstīt kulināriju. Sākumā mēģināsim realizēt vietējā tirgū, pavērojot, kāds būs pieprasījums. Tiklīdz būs produkcija, tiks iekārtota tirdzniecības un degustācijas telpa, kurp varēs atbraukt un nopirkt izvēlēto produktu. Ar laiku tai radīsim arī savu zīmolu, - piebilda Ieva Galiņa.
Viņa pastāstīja, ka īsteno pirmo investīciju projektu: - Iepriekš neesam projektu iesniegumu konkursos piedalījušies. Tas, ka LEADER projekts "Lopu kautuves pārbūve bioloģiskās saimniecības attīstībai" guva atbalstu, protams, ir ieguvums. Projekta laikā blakus kautuvei izveidojām sadales un pārstrādes cehu mājražošanas vajadzībām, lai tiktu pie produkcijas izveides. Saimniecība vēlas radīt iedzīvotājiem iespēju pirkt Madonas teritorijā saražoto, tas nozīmē, ka nauda paliek šajā teritorijā, kur strādā saimniecība. Veselības un vides nolūkos arī pircēji vairāk jāinformē par bioloģiskās pārtikas nozīmi. Kopumā visu izvirzīto mērķu sasniegšanai ļoti daudz esam ieguldījuši arī savus līdzekļus, iegādājušies nepieciešamās iekārtas un aprīkojumu. Kad sāk strādāt, tikai tad parādās visas vajadzības. Protams, tiks radītas arī darbavietas, kas ir tikpat svarīgi.

15.03.2019.