Lubāna ezera padziļināšana bildēs
Kopš vakardienas, 10. janvāra, Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā atvērta fotoizstāde „Lubāns Latvijai: toreiz un tagad", kas veltīta Lubāna ezera iedambēšanas laikam. Fotoizstāde atspoguļo arhīvos, muzejos un privātajos albumos glabātas divdesmit vēsturiskās fotogrāfijas, kas izliktas kopā ar divdesmit mūsdienu fotogrāfijām, uzņemtām tai pašā vietā, ļaujot katram apmeklētājam pašam novērtēt izmaiņas no 20. gadsimta 10.-80. gadiem līdz 2018. gada pavasarim.

Aiviekstes un Lubāna ezera padziļināšanas un regulēšanas darbi ievērojami pārveidoja šobrīd tik labi zināmo Lubānas apkaimi, atsevišķās vietās - līdz pat neatpazīšanai. Dažas vietas mainījušās un mūsdienās vairs nav atrodamas un tikai, pateicoties ļaužu atmiņām, šobrīd dabā ir sazīmējamas.
Izstāde apliecina, ka Lubāna ezers ir lielākais iedambētais ezers Baltijā, un tā pārveidošana, iedambēšana ir ievērojams hidrotehnisks sasniegums, kas nododams mantojumā nākamajām paaudzēm. Izstādes veidotājiem izdevies apjaust laika ritumu, dabas varenību un cilvēka gribasspēku. Fotoizstāde tapusi projekta „Lubāns Latvijai: toreiz un tagad" ietvaros ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, ko īstenoja biedrība „Pie Kraujas" Madonas novadā kopīgi ar projekta partneriem - biedrībām „Aborieši" no Lubānas novada un „Lubāna vilnis" no Rēzeknes novada.
Aiviekstes bagarēšanas darbi tika uzsākti 1927. gadā ar mērķi novērst pavasara plūdu postījumus. Cilvēku atmiņas liecina, ka 20. gadsimta sākumā Lubāna apkaimē un Aiviekstes augšgalā bija sevišķi ilgstoši pavasara plūdi ar lieliem apkārtnes iekopto zemju postījumiem. Plūdi turpinājās vairākus mēnešus, un par to cēloni uzskatīja Aiviekstes mazo kritumu, kā arī šauro, līkumaino, vietām seklo gultni. Pavasaros uzņemot ieplūstošo upju ūdeņus, sākās Lubāna klānu applūšana 600 km2 platībā, kas bija sešas reizes lielāka nekā ezers dabiskajos krastos. Aiviekstē palu ūdeņu pieplūde bija trīs reizes lielāka nekā upes ūdens aizvadīšanas spēja.
- Aiviekstes bagarēšana ilga 11 gadu, un tās laikā no upes gultnes tika izcelti 3 miljoni kvadrātmetru grunts, tādējādi līmenis Lubāna ezerā samazinājās par aptuveni 0,4 m, bet palienes applūduma ilgums - par 6-8 nedēļām, - laikrakstam atklāj Lubānas novada pašvaldības kultūras darba speciāliste Ilze Kraukle.
- Aiviekste tika padziļināta 70 km garā posmā un iztaisnota par 8 km; šos darbus veica 1926. gadā nodibinātā Lubāna ezera regulēšanas darbu pārvalde, kuru tobrīd vadīja satiksmes ceļu inženieris Antons Kursītis (1883-1968). Par savu veikumu viņš saņēmis arī Triju Zvaigžņu ordeni.
Kā apjomīgie darbi īstenojās? Ilze atklāj, ka 1925. gadā ASV Antons Kursītis pasūtījis galveno bagarmašīnu, ko nosaucis par „Spēkoni".
Tas tika veikts, lai visefektīvāk risinātos Aiviekstes upes padziļināšanas darbi. Bagarmašīnas detaļas Lubānā tika nogādātas no Jaunkalsnavas dzelzceļa atzara pa jau nedaudz padziļināto upi. Lubānas muižas lopu kūtīs tika ierīkotas mehāniskās un kokapstrādes darbnīcas, kurās uzsāka 80 t smago liellaivu izgatavošanu. 1926. gadā sākās bagarmašīnas montāžas darbi, no Bolderājā sagatavotām detaļām tika sakniedēts pontons, kas tā paša gada rudenī svinīgi tika nolaists Aiviekstes upē. Turpmākie montāžas darbi norisinājās visu ziemu, meliorācijas darbiem un ūdenstransporta vajadzībām tika izmantots velkonis „Kultūrtehniķis". 1927. gada maijā „Spēkonis" uzsāka pirmos Aiviekstes bagarēšanas darbus un vienā maiņā spēja izrakt līdz 3000 m3 cietas grunts un patērēt 10 m3 sausas malkas.
Kultūras darba speciāliste piebilst, ka laikā, kad Lubānā ieradās laukstrādnieki, koku pludinātāji un upes bagarētāji no Latgales, veidojās arī katoļu draudze. Garīgās dzīves saglabāšanai un uzturēšanai Borhovas draudzes prāvests Miķelis Dukaļskis 1934. gadā sāka noturēt dievkalpojumus privātās mājās un ģimnāzijas telpās. 1938. gadā inženieris Antons Kursītis Lubānā nopirka nepabeigtu koka divstāvu namu un uzdāvināja to draudzei. 1961. gadā priestera Jāzepa Grišāna vadībā ēka tika pārbūvēta un labiekārtota draudzes vajadzībām.
Šodien varam tikai iztēloties, kā klusajā mazpilsētā dzīve kūsāja Aiviekstes un Lubāna ezera padziļināšanas un regulēšanas darbu periodā. Lubānā uzstādīts arī piemineklis, kas veltīts Aiviekstes upes bagarētājiem jeb meliorācijas darbu veicējiem. Pieminekli veidojis Andris Briezis, un Lubānā to 2005. gadā uzlika pēc Elmāra Saukas iniciatīvas. Elmārs Sauka uzņēmis arī dokumentālu filmu par Aiviekstes meliorācijas darbiem.
Projekta „Lubāns Latvijai: toreiz un tagad" ietvaros uzņemto filmu ikviens savukārt aicināts noskatīties Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā, kamēr vien izstāde trīs mēnešu garumā šeit radusi mājvietu.



11.01.2019.