"Aiviekstes klētī" - dārza raža
Lubānas kādreizējās muižas klēts sagaida ar jaunu, košu cepuri - dakstiņu jumtu un sakoptas ēkas fasādi. Namam Parka ielā 6 Lubānā, kur piekto gadu saimnieko SIA "Aiviekstes klēts", ir atkal dota jauna attīstības iespēja - te iekārtota sulu spiešanas un vīna darīšanas ražotne. "Aiviekstes klēts" pielietojums gan joprojām ir kā jau klētij, kur tiek glabāta tuvējās apkaimes dārzu raža, spiestas augļu-ogu sulas un radīts Lubānas vīnotavas piedāvājums. Drīz būs gatava arī vīna degustāciju zāle, kur uzņemt Lubānas tūristu grupas. Apmeklējot SIA "Aiviekstes klēts" sulu spiešanas un vīna darināšanas ražotni, priekšstatu par to, kā darbojas uzņēmums, sniedza valdes loceklis Oskars Žvagins. Viņš ir arī Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības biedrs. - SIA "Aiviekstes klēts" ir dibināta 2013. gadā. Sulas spiešana bija pirmā, ar ko uzņēmums sāka darbu, jo 2014. gadā tika iepirktas iekārtas. 2015. gada maijā uzņēmums tika pie licences vīna darīšanai. Tagad sulu kā tādu neražojam un nepārdodam, bet tikai sniedzam sulas spiešanas un pasterizēšanas pakalpojumu. Pārsvarā tie ir āboli, no kā apkārtnes iedzīvotāji vēlas spiest sulu, saņemt to jau pasterizētu. Sākumā turējāmies pie stikla taras, bet tagad iepakojums pasterizētai sulai ir 3 l plastikāta maisi ar krānu. Mūs izvēlas tie, kas mājās negrib sulu pasterizēt. Šogad lielā ābolu sulu spiešana ir beigusies, ābolu raža bija laba. Pašiem vēl ir jāspiež cidoniju sula. Lai gan āboli vēl ir kokos, bet, ja sulu nav, kur likt, ja visi trauki, vīna tvertnes ir pilnas, tad arī sula nav jāspiež spiešanas pēc. Septembrī uzskaitīju, ka sulā tika izspiestas ap 7-8 t ābolu. Sulas spiešanas pakalpojumu piedāvā vairāki uzņēmēji, bet mums ir viena tipa spiede, citiem - cita. Upenes mēs izspiest neņēmām, rabarberi, cidonijas labākam rezultātam pirms spiešanas ir jāsaldē, - atklāj ražotnes saimnieks.

Taujāts par Lubānas vīnotavu un to, kā top vīns, ražotnes saimnieks, vīndaris Oskars Žvagins var pastāstīt daudz: - Esam lielie no mazajiem uzņēmumiem. Gadā Lubānas vīnotava var sagatavot 5-6 tonnas produkcijas, jo ražotnei ir sagādāts nepieciešamais aprīkojums. Ir tikai jautājums - ko sagatavo un kur to pārdod. Tās ir divas atšķirīgas lietas, un, kā zināms, visā pasaulē saražo vairāk nekā pārdod.
Man nepatīk, ka mūs sauc par mājas vīna ražotājiem, jo mājas vīns, pirmkārt, top mājās, otrkārt, manā skatījumā mājas vīna ražotājs gatavo ne lielāku partiju kā 30-50 litru traukos. Ja mums top 100-200 l, pat 1000 l vīna partija, tad esam citā kategorijā. Termins "mājas vīns" ir iegājies tautas valodā.
Oskars Žvagins, turpinot stāstīt par Lubānas vīnotavu, uzsver:
- Terminu "mājas vīns" nevar attiecināt uz Lubānas vīnotavas produktu, jo mūsu aprīkojums, kāds tiek izmantots, nav mājas apstākļiem piemērots, un liela apjoma traukos raudzēšanai ir pavisam citas nianses un prasības. Pēc nomenklatūras mūsu gatavotā produkcija skaitās raudzēts alkoholisks dzēriens. Tie ir augļu-ogu vīni, un sākam lēnām skatīties arī augļu destilāta virzienā. Vīns ir dažāds - sauss, pussalds un salds, un par gaumi, protams, nestrīdas. Lubānas vīnotavā pārsvarā top sausais vīns, salds pagaidām ir tikai viens veids. Ja skatāmies pēc tautas izvēles, pussaldie vīni ir pieprasīti vairumā, bet mēs neskrienam pēc masveida produkcijas. Gatavojam sausos vīnus ar mērķi tos piedāvāt restorānos, jo tur pussaldie vīni nav pieprasīti. Jebkādu vīnu var gatavot, ja tas ir izturēts, balansēts, labs dzēriens. Sauso vīnu ir grūtāk izgatavot, jo cukurs ir tāda viela, kas nomaskē vīndara kļūdas. Sauso vīnu var izgatavot, ja pārzina tehnoloģijas. Protams, ietekmē arī tas, vai augļos un ogās ir vairāk vai mazāk skābes, bet cukurs ir jāliek klāt tāpat. Ja sausais vīns izdodas garšīgs, tad viss ir izdarīts pareizi. Jāzina bioloģija, ķīmija, kaut reizēm notiek arī ne tā, kā iecerēts, jo ir lietas, par ko neraksta ne instrukcijās, ne grāmatās, tie "grābekļi" ir mūsējie. Ar katru gadu cenšamies procesu "izkost" arvien dziļāk.
Vīna rūgšana un nogatavināšana Lubānas vīnotavā notiek lielās tvertnēs, kur viss notiek lielos daudzumos, un ir jāpiešaujas pie visiem procesiem. Arī roku darbs nekur nav pazudis, un vīna darīšanā nekādas automātikas nav. Vīndaris pats garšo, pats testē sulu, iemaisa vīna raugu, cukuru, raudzē, visu laiku ir klāt un uzrauga vīna tapšanas procesu. Pirmais automātiskais aprīkojums būs nākamajā projektā, kad saņemsim korķēšanas iekārtu, kur korķis tiks iespiests pudelē ar mašīnas palīdzību. Arī vīnu no lielajām tvertnēm nevaram saliet tikai ar trubiņas palīdzību.
To, ka vīndarim Oskaram Žvaginam izdodas labs vīns, liecina vīna konkursu rezultāti. 2016. gadā Lubānas vīnotavas ābolu vīns ieguva 1. vietu sauso vīnu kategorijā Latvijā, 2017. gadā cidoniju vīns ieguva 1. vietu saldo vīnu kategorijā Baltijas valstu līmenī un arī kopvērtējumā augļu un ogu vīnu grupā Baltijā. 2018. gadā rabarberu vīns dzirkstošajā klasē kļuva par 1. vietas ieguvēju Baltijas valstu vīna konkursā. - Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā esam vairāk nekā 30 dalībnieku, un cits citu pazīstam, zinām, ko kurš gatavo, - piebilst Oskars.
Uz vaicājumu par to, kur ir gūtas zināšanas vīna darīšanā, Oskars Žvagins saka: - Nav jau kur Latvijā to visu mācīties. Esmu Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības biedrs, kur apmaināmies ar informāciju, taču katrs iemācās tik, cik vēlas. Daudz dod eksperimenti, pieredze, arī no kļūdām var mācīties. Neveidojam plašu vīna karti, darinām vīnu no tā, kas aug pašu dārzā, kur padziļināti un līdz mielēm visu procesu izpētām. No mums nesagaidīt desmit dažādus vīnus. Lubānas vīnotava darina vīnus, kas top no āboliem, rabarberiem, cidonijām, vīnogām, ko paši audzējam savā zemē. Mazās vīna darītavas var tikai pašu ogu un augļu produkciju pārstrādāt, meža ogas lasīt varam, bet iepirkt nedrīkstam. Ja gribam pirkt ogas, tad esam tāds pats uzņēmums, kā, piemēram "Latvijas Balzams", un ar citām prasībām no uzraugošo iestāžu puses. Tāpēc savā dārzā iecerēts stādīt avenes, paplašināt vīnogu, upeņu, aroniju stādījumu, izvēlēties vairāk ābeļu šķirņu. Notiek eksperimenti, un vēl svārstos, ko un kā vīnā labāk izmantot. Pārstrādes procesā mēģināsim ieviest meža ogas, purva dzērvenes, ir idejas, bet visu nevar atklāt, kamēr eksperiments nav izdevies.
Taujājot, kur var iegādāties Lubānas vīnotavas vīnu, uzzinām, ka tas ir Rimi "Klētī", Valmiermuižas vēstniecībā Rīgā, kā arī divos restorānos Rīgā, kur restorāns "AKA Latvijas virtuve" izvēlējās visu sortimentu, savukārt "Moltto" papildināja savu vīna karti ar trim Lubānas vīnotavas dzērieniem. Lubānā to var nopirkt SIA "Lubānas patērētāju biedrība" veiklā "Parks", kas atrodas "Aiviekstes klētij" kaimiņos, un veikalā "Centrs" O. Kalpaka ielā 5.
- Tie vīni, kas labāk garšo, parasti aiziet ļoti ātri. Rindā stāv uz deserta cidoniju vīnu, interese ir par ābolu dzirkstošo vīnu. To, ko vienā gadā saražojam, cenšamies realizēt, jo katrā pudelē, kas iegulst plauktā, ir ieguldīta nauda, kas tāpat vien nenāk atpakaļ.
Kaut ražotnē ieguldīts daudz ģimenes darba un līdzekļu, Oskars Žvagins apstiprina, ka bez projektiem tik tālu nebūtu tikuši: - SIA "Aiviekstes klēts" ražotnē jau ir īstenoti divi ES fondu projekti, bet trešais, kas paredz korķēšanas un destilācijas iekārtu izmantošanu vīnotavā, vēl ir procesā. Par iepriekšējo - LEADER - projektu tika veikta ražotnes (Lubānas muižas kādreizējās klēts ēka) jumta seguma un dūmvada nomaiņa, kā arī iegādāts vīna degustāciju norisei nepieciešamais tehniskais aprīkojums - vīna glāzes un profesionāla trauku mazgājamā mašīna. Lubānas vīnotava ir atvērta arī Lubānas viesiem. Lēnām top arī atsevišķa degustāciju zāle, lai Lubānas puses viesi varētu nesteidzīgi baudīt Lubānas vīnotavas radītos dzērienus. Uz nākamo pavasari zālei jābūt gatavai. Ja būs siltums, tad zāli varēs izmantot jau šoziem.


09.11.2018.