Svētkus sagaida ar atjaunotu kultūras namu
Ļaudonieši Latvijas simtgadi sagaida ar atjaunotu kultūras namu. Piepildījies vairāku paaudžu sapnis par mūsdienīgu, 21. gadsimta prasībām atbilstošu saieta namu, kur pulcēties svinīgos pasākumos, attīstīt kultūras tradīcijas, iesaistīties pašdarbības kolektīvos un citās aktivitātēs. Projekts „Ļaudonas pagasta kultūras nama atjaunošana" ir noslēdzies, būvdarbi pabeigti, un objekts ir nodots ekspluatācijā. Kā vienā no Madonas novada domes sēdēm atzina deputāte, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Antra Gotlaufa, tas ir viens no pašvaldības veiksmes stāstiem, jo Ļaudonas kultūras nama atjaunošana notikusi „bez lielām galvassāpēm" - iepriekš paredzētajos termiņos.

16. novembrī, Latvijas 100. dzimšanas dienas priekšvakarā, iedzīvotāji tiek aicināti uz Ļaudonas kultūras nama atvēršanas svētkiem, kad būs arī iespēja iepazīties ar fotoizstādi „Kultūras nams ceļā uz atjaunošanu" un aplūkot atjaunotās kultūras nama telpas. Savukārt vakarā (pulksten 19) notiks koncertuzvedums „Latvijas stāsts kamolā satīts", bet pulksten 22 - svētku balle kopā ar grupu „Zelta Kniede".
Šajās dienās, kad pirms atvēršanas svētkiem Ļaudonas kultūras namā vēl ritēja beidzamie sagatavošanas darbi, tikos ar tā vadītāju SIGNI PRUŠAKEVIČU, kam šis ir īpaši saviļņojošs brīdis. Viņa atšķirībā no daudziem pagasta iedzīvotājiem ir jau iepazinusies ar kultūras nama telpu jauno veidolu, novērtējusi pozitīvās pārmaiņas un tagad ar nepacietību gaida, kad atjaunotās telpas pieskandinās apmeklētāju balsis, notiks pirmie pasākumi un sāksies pašdarbības kolektīvu mēģinājumi.
- Kultūras nama atjaunošana Latvijas simtgadē mums tik tiešām ir kā brīnišķīga dāvana, kuru, tiekoties 16. novembrī, aicinām iedzīvotājus baudīt kopā, - sarunas sākumā uzsvēra Ļaudonas kultūras nama vadītāja Signe Prušakeviča. - Gatavojoties atvēršanas svētkiem, vēl tiek veikti pēdējie priekšdarbi - uzstādīta skaņas un apgaismojuma iekārta, jauni aizkari, videoprojektors.
Atjaunotās telpas patiešām ir ļoti skaistas. Vēl jau nevaru teikt, ka būtu aizmirsies, kāds kultūras nams izskatījās pirms rekonstrukcijas - ar zemajiem griestiem, koka apdari, kad visapkārt bija jūtama aizgājušo laiku elpa. To ar tagadējo plašumu un gaišumu visapkārt ir pat grūti salīdzināt - tik ļoti viss ir pārmainījies.
Ļaudonieši ļoti gaida atjaunotā kultūras nama atklāšanu. Jau vasarā, mani satiekot, daudzi jautāja, kad varēs uz to nākt un iepazīties ar pārmaiņām. Es ceru, ka daudz apmeklētāju būs ne tikai 16. novembrī, bet arī citos pasākumos. Ceru, ka atjaunotais nams raisīs interesi arī citos pagastos. Pateicoties skaņu aparatūrai un gaismas efektiem, ko nodrošinās jaunā gaismas sistēma, palielināsies iespējas piesaistīt arī Latvijā populāras mūziķu grupas. Līdz šim bieži vien tās trūkums ierobežoja šīs iespējas.
Mēs esam ļoti pateicīgi Madonas novada pašvaldības domei, kas pieņēma lēmumu par Ļaudonas kultūras nama atjaunošanu un šī projekta īstenošanā ieguldīja lielus līdzekļus, tos atvēlot gan būvdarbu veikšanai, gan aprīkojuma iegādei. Mums ļoti veicās arī ar projekta vadītāju: šos pienākumus veica pašvaldības projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste Indra Kārkliņa.
Interesanti, ka Ļaudonas kultūras nama atjaunošanas procesā iesaistījās trīs pagasta pārvaldes vadītāji. Vispirms - Ilze Dreimane, kuras vadībā tika sagatavots un atbalstīts kultūras nama atjaunošanas projekts, tad - Kalsnavas pagasta pārvaldes vadītājs Artis Mūrmanis, kas kādu laiku pildīja arī Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumus, turklāt laikā, kad tika uzsākti būvdarbi un jumta nomaiņa. Pēc tam par Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju tika apstiprināts Artūrs Portnovs, kas ļoti rūpīgi sekoja, lai kvalitatīvi tiktu izpildīti visi līgumā paredzētie darbi, pirms objekts tika nodots.

- Kas pašai sagādā lielāko prieku, kādi ir galvenie ieguvumi, kurus izjutīs iedzīvotāji, pašdarbības kolektīvi?
- Pirmais, kas tika paveikts, uzsākot projekta īstenošanu, bija jumta atjaunošana. Taču īpašs prieks, protams, ir par skaistajām telpām, apskaņošanas iekārtu, kuras līdz šim mums vispār nebija, tāpat speciālajiem mikrofoniem korim. Arī kultūras nama atvēršanas svētkos katrs, kas vēlēsies, tos varēs izmēģināt un izmantot „Brīvo mikrofonu", kļūt par zvaigzni uz atjaunotās kultūras nama skatuves.
Uzsākot jumta nomaiņu, bēniņos tika atrastas vēsturiskas liecības no tiem laikiem, kad te atradās padomju saimniecības kantoris, - gan dažādi uzraksti, gan lielie skaitīkļi, gan pieraksti par ikdienas darbiem, bet zem skatuves grīdas - arī pasākumu afišas, mūzikas instrumenti, kuri, protams, vairs nav izmantojami, un vēl daudz kas cits. Iespējams, daļu no atrastajiem eksponātiem varēs arī aplūkot ja ne atvēršanas svētkos, tad kādā citā reizē.
Atjaunotā kultūras nama priekšrocības noteikti novērtēs pašdarbības kolektīvi gan mēģinājumos, gan koncertos. Pie mums darbojas trīs pašdarbības kolektīvi - koris „Lai top!", vidējās un vecākās paaudzes deju kolektīvi. Ir arī deju grupa, kurai mēģinājumi gan notiek Mārcienā, bet, ja vēlēsies, to varēs darīt arī Ļaudonā. Telpu noslodze ir diezgan liela, bet darbdienās vēl šāda iespēja ir. Var pieteikties mēģinājumiem un nodarbībām arī citas grupas un interesenti. Esam mēģinājuši izveidot arī jauniešu deju kolektīvu, bet ilgāk par vienu sezonu noturēt sastāvu pagaidām neizdodas.
Interesi par iespēju rīkot pasākumus atjaunotajā kultūras namā izrāda arī skolu jaunieši. Piemēram, te notiks 12. klašu žetonu vakars, datums nākamā gada februārī ir jau rezervēts.
Taču ir vēl kāds ļoti svarīgs ieguvums, proti, tagad kultūras namā notiks ne tikai pasākumi, bet arī kinoseansi. Pirmā šāda iespēja noskatīties filmu uz lielā ekrāna būs 23. novembrī, kad tiks demonstrēta filma „Tēvs Nakts". Starpposmā, kad kultūras namā notika remonts, filmas jauniešiem uz mazāka ekrāna varēja noskatīties arī skolas muzejā, bet tagad kinoseansi būs citā kvalitātē un līmenī, ko nodrošinās lielais ekrāns un labs projektors.
Aicinu ļaudoniešus apmeklēt gan pasākumus, gan kinoseansus.
Man ir arī liels lūgums kultūras nama apmeklētājiem. Lai maksimāli ilgāk labā stāvoklī saglabātu atjaunoto parketa grīdu, līdzīgi kā citur, aicinām izmantot maiņas apavus. Garderobē ir speciāli ierīkoti plauktiņi, kur varēs atstāt āra apavus. Izturēsimies saudzīgi pret visu, kas kultūras namā ir atjaunots un izveidots no jauna.
No savas puses centīšos nodrošināt plašu kultūras programmas piedāvājumu, cerot, ka ļaudoniešiem būs interese tos apmeklēt arī pēc pirmās iepazīšanās ar atjaunoto kultūras namu. Ceru, ka pagasta kultūras dzīvē iesaistīsies arī tie, kuri līdz šim nebija tik aktīvi. Iespējas tagad ir gana plašas, vajag tikai tās izmantot. Labprāt uzklausīšu arī ierosinājumus gan par pasākumiem, kādus rīkot, gan nodarbībām. Katrā ziņā esmu atvērta sadarbībai.

- Pastāstiet, lūdzu, kā kļuvāt par Ļaudonas kultūras nama vadītāju!
- Skolas gados es ļoti vēlējos kļūt par sabiedrisko attiecību speciālisti, tolaik tas bija tāds kā „modes kliedziens", bet tad tēva māsa Rita Smirnova, balstoties uz savu pieredzi, pārliecināja, ka perspektīvāka ir kultūras joma. Iestājos Kultūras koledžā, pabeidzu, bet nekad nebiju domājusi, ka strādāt nākšu uz Ļaudonu, savu dzimto pusi. Taču tā dzīvē iegrozījās, ka tieši tobrīd, kad pēc studijām es vēl nebiju sākusi strādāt, iepriekšējā Ļaudonas kultūras nama vadītāja Aija Kreile atgriezās Kalsnavā, un Ļaudonā atbrīvojās šī vakance. Man tika piedāvāts šis darbs acīmredzot tāpēc, ka diezgan veiksmīgi pirms tam biju sevi pierādījusi ar savu koledžas kvalifikācijas darbu - sarīkojumu mūsu novada stiprajām ģimenēm „Mīlestības liesma ģimenē" -
un tiku pamanīta.
Sākumā mazliet baidījos no atbildības, bet mani iedrošināja ģimene. Kultūra jau ir mūsu dzimtas gēnos. Šajā jomā daudzus gadus darbojās ne tikai mana tēva māsa Rita, kas savulaik strādājusi arī Madonas kultūras namā, bet arī mana vecmamma Velta Smirnova, kas ir vadījusi kultūras namu tieši Ļaudonā.
Ģimenei manā dzīvē ir liela nozīme. Mūsu ģimene ir radoša, aktīva. Mamma dejo Ļaudonas tautisko deju kolektīvā, māsai ir sava pasākumu organizēšanas firma. Arī pati dejoju vidējās paaudzes deju kolektīvā.
Savu izvēli nenožēloju Man patīk šis darbs - tas sniedz daudz pozitīvu emociju, iespaidu. Un prieks, ja varu citiem dāvāt prieku!

- Par kultūras darbiniekiem saka, ka viņiem darba diena ilgst vai 24 stundas diennaktī. Kā ir jums - vai sanāk laiks ģimenei, vai ir kāds vaļasprieks, iemīļotas vietas Ļaudonā, kur patīk būt?
- Visas nedēļas nogales, ja vien nav pasākumu, pavadu kopā ar savu ģimeni. Meitiņai ir jau četri gadi, un mēs visi kopā labprāt apceļojam Latviju vai arī laiku vienkārši pavadām savās mājās. Esmu dzimusi Ļaudonā un šeit dzīvoju arī tagad. Tepat Ļaudonā ir arī vecāku mājas, un arī tur mēs bieži ciemojamies, izmantojam iespēju relaksēties pirtiņā.
Vasarā daudz braucam ar velosipēdu. Man patīk skolas stadions, kur vakaros var paskriet un izjust patīkamu dzestrumu. Patīk uzturēties arī „Vecās skolas" ar apgleznotajiem logiem parkā, kur arī var pasēdēt un atslēgties no ikdienas steigas. Arī Ļaudonas estrāde ir tā vieta, kur mēdzu uzturēties, it īpaši pirms pasākumiem. Tas mani iedvesmo, un tur itin bieži dzimst arī jaunas idejas pasākumu rīkošanai.
Kopš pie Aiviekstes tilta atklāta pagasta simbolika, esmu viena no tiem, kas tur bieži piestāj. Tā ir kļuvusi par ļaudoniešu iecienītu vietu, kur daudzi pie Griezes arī fotografējas.

- Mūsu saruna notiek brīdī, kad līdz Latvijas simtgadei ir palicis pavisam nedaudz. Kāds ir jūsu vēlējums?
- Lai šajā svētku laikā izdodas sevī rast patieso latvieša būtību un sirdssiltumu pret savu zemi. Lai Latvijas svētki ikvienā atstāj paliekošu dzimtenes mīlestības devu, kas ļauj turpināt iesākto un sasniegt jaunus mērķus. Turēsim cieņā pagātni, novērtēsim tagadni un ar gaišām domām domāsim par nākotni - Latvijas un ikkatra paša!


Foto no personiskā arhīva


09.11.2018.