Pēcvēlēšanu matemātika
Tik daudz jautājumu „Par ko balsot?" un no tik dažādiem cilvēkiem, kā šogad, vēl nekad nebiju saņēmis, kas norāda, ka cilvēki par spīti politisko partiju pārbagātībai nespēja izšķirties, kuram politiskajam spēkam atdot savu balsi. Rezultāts ir divējāds - zema vēlētāju aktivitāte un sadrumstalots parlaments, kura ietvaros reizē ir gan viegli, gan sarežģīti izveidot stabilu koalīciju. Vēlēšanas uztveram kā sacensību, un, protams, ir svarīgi noteikt, kuriem sacensībās gājis labi un kuri finiša līniju sasnieguši kā pēdējie vai vispār līdz tai nav aizrāpojuši.

Trieciens premjera partijai
Pilnīgāku ainu par uzvarētājiem un zaudētājiem gūsim, kad būs izveidota koalīcija un apstiprināta valdība, taču jau šobrīd varam skaidri iezīmēt dažus, kuriem 13. Saeimas vēlēšanas nav bijušas sekmīgas. Par zaudētājiem, protams, varam dēvēt visus politiskos spēkus, kuri nepārvarēja 5% barjeru, taču jāņem vērā, ka partiju mērķi un ambīcijas mēdz atšķirties. Piemēram, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) balansēja uz 5% robežas un pamatoti cerēja, ka to pārvarēs, līdz ar to tās palikšana sētas otrā pusē uzskatāma par lielu neveiksmi, ar kuru gan bija jārēķinās, jo šogad pat rūdītākie politikas procesa vērotāji brīžiem vairs nespēja izsekot, uz kurām partijām vecie „Vienotības" un „Reformu partijas" vēži ir aizrāpojuši, līdz ar to arī vēlētājam nācās spēlēt spēli „Atrodi 10 atšķirības starp „Jauno Vienotību" (8 vietas), LRA un „Attīstībai/Par!"". Ja piemetam klāt „Progresīvos", viegli centriski liberālais spārns šo vēlēšanu piedāvājumā bija ļoti saskaldīts, un šo partiju vadītāji vainojami tajā, ka liela daļa - par LRA un „Progresīvajiem" - nodoto balsu paliek ārpus pārstāvniecības. Savstarpējos ķīviņos un tajā, kurš ir „pareizāks" liberālis, tika izķēzīti vismaz 5% balsu, kuras šī flanga partijas varēja iegūt, un tad runas par valdības veidošanu ritētu pavisam citā gultnē. Tomēr atšķirībā no LRA, „Attīstībai/Par!", „Jauno Vienotību" (JV) un pat „Progresīvos", kuri ieguva vairāk nekā 2% atbalstu, par zaudētājiem nevar saukt.
Pamatīgu zaudējumu vēlēšanās ir cietusi valdībā visus ietekmīgos amatus turošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Par spīti tam, ka oficiāli kampaņai tika iztērēts teju pusmiljons eiro, kas atpalika vien no „Saskaņas" tēriņiem, īsti ieraudzīt, kur šī nauda ir ieguldīta, vēlētājam, kurš nebrauc pa Latvijas ārēm un nevērš skatu uz lauka vidū sastādītajiem plakātiem ar ZZS politiķu sejām, tā arī nebija iespējams, jo ZZS, izņemot atsevišķus deputātu kandidātus, no sociālajiem medijiem vairījās kā no mēra, uzticoties vecajām pārbaudītajām kampaņas metodēm, kuras acīmredzami atdevi vairs nesniedz. Protams, daļēji var vainot arī Latvijas vēlētāju politisko kultūru, jo reti kurai valdību vadošajai partijai izdodas vēlēšanās uzlabot iepriekšējo vēlēšanu rezultātu. Un tas par spīti tam, ka ZZS kā premjera, finanšu ministres u. c. partijai bija lieliska iespēja, nepērkot raidlaikus TV un radio, gozēties medijos un būvēt politiķu atpazīstamību. Tā kā „Vienotība" jau bija izšķīdusi un Nacionālā apvienība (NA), ejot uz apzinātu risku, plašu kampaņu neveidoja, ļaujot izpausties visiem, kas ar elkoņiem lauzās uz politiskās skatuves, tieši ZZS bija tā, kurai nācās uzņemt lielāko sabiedrības neapmierinātības triecienu. Vēlēšanu rezultāti un iespējamās valdības kombinācijas pagaidām ZZS dod maz optimisma, jo nākamo Ministru kabinetu var bez liekas piepūles izveidot bez viņiem.

Bez progresa
Interesanta situācija ir ar „Saskaņu". Manā vērtējumā arī šī partija par spīti uzvarai vēlēšanās tomēr jāierindo zaudētājos, jo par spīti masīvajai, dārgajai un, manuprāt, profesionālajai priekšvēlēšanu kampaņai Saeimas vēlēšanu kontekstā turpina mīņāties turpat, kur pēc katrām vēlēšanām. Bija jūtams, ka pirms šīm vēlēšanām „Saskaņa" ir pamatīgi iespringusi, lai piesaistītu latviešu vēlētāju. Partijas sociāldemokrātiskums tika akcentēts kā nekad agrāk. Deputātu kandidātu sarakstu augšgalā parādījās aizvien vairāk latvisku uzvārdu. Un arī Vjačeslava Dombrovska kā premjera amata kandidāta nosaukšana bija zināms solis pretim latviešu vēlētājam. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka šī stratēģija nav atmaksājusies. „Saskaņu" kā partneri valdības veidošanai būtu vērts uzlūkot vien tādā situācijā, ja kāda no partijām iegūtu pietiekami daudz deputātu vietu, lai summā ar „Saskaņu" veidotos vairākums. Tā kā šis priekšnosacījums nav piepildījies, „Saskaņa" vismaz pirmajā šī sasaukuma valdībā, visticamāk, neatradīsies.

Jaunais kodols

Nonākam pie vēlēšanu uzvarētājiem, un te nu ir, no kā izvēlēties. Populisms (un aicinu atturēties tikai no negatīvā šī vārda lietojuma) turpina uzvaras gājienu visā plašajā pasaulē, un, līdzīgi kā pagājušā gadsimta 30. gados autoritārisms Eiropā kļuva par modes kliedzienu, arī populistiskie spēki jeb tie, kuri vārdos sakās ieklausāmies vienkāršās tautas bēdās un vēršas pret pastāvošo iekārtu, daudzviet gūst panākumus. Kādēļ gan ne Latvijā? KPV LV un Jauno konservatīvo partiju (JKP) viennozīmīgi varam nosaukt pie uzvarētājiem. Abām partijām, jo īpaši JKP, izdevās salīdzinoši neilgā laikā uzaudzēt pamatīgu vēlētāju atbalstu, sekmīgi uztaustot tos jautājumus, par kuriem liela daļa sabiedrības pauž neapmierinātību, un piedāvājot pat ja neīstenojamus, tomēr risinājumus. Vienīgais, kas šobrīd var mazināt abu partiju panākumus, ir ieslīgšana ambīcijās un nespēja vienoties par to, kurš būs premjers. Aldis Gobzems pēc vēlēšanām ir kardināli mainījis savu retoriku un no kara cirvja vicinātāja pārtapis par runci Leopoldu, visus aicinot uz draudzību, taču šo draudzību viņš, visticamāk, saskata paša vadītā valdībā. Jānis Bordāns ambīcijas uz premjera amatu vēl nav atmetis, taču izvairās no atklātas konfrontācijas ar vienlaikus gan politisko konkurentu, gan sadarbības partneri - valdības kodola veidotāju KPV LV. Tuvākās dienas parādīs, kādā gultnē virzās nākamās valdības veidošanas process. Nepalīdz tas, ka abi politiskie spēki ir ieguvuši 16 deputātu mandātus, līdz ar to tā īsti no spēka pozīcijām neviena partija nevar runāt, jo aiz durvīm jau sēž rinda partiju, kuras gatavas ielēkt teju jebkādā valdības modelī. Šajā ziņā ieguvēji ir visi pārējie Saeimā ievēlētie, atskaitot ZZS, politiskie spēki. „Attīstībai/Par!" un NA 13 deputātu vietas ir gana stabili nākamo valdību veidojošie bloki, savukārt JV, kuras iekļūšana Saeimā jau ir uzskatāma par mazu uzvaru, var izvilkt pilno lozi arī valdības veidošanas procesā, atrodot sev vietu tās modelī.
Distancējoties no valdības veidošanas sarunām un pievēršoties tam, kas kopumā ir noticis 6. oktobra naktī, var ar pārliecību teikt, ka sabiedrībā ir bijis izteikts pieprasījums pēc izmaiņām, kas ir materializējies atbalstā vairākiem politiskajiem spēkiem, kuru iekļūšana Saeimā salīdzinoši nesen šķita maz iespējama. Kādas būs jaunās vēsmas Latvijas politikā, vēl pāragri prognozēt, jo šobrīd ir redzama tikai to seja. Saturs, cerams, drīz liks par sevi manīt.


10.10.2018.