Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētki
Svētdien, 8. jūlijā, ar emocionāli spilgtu koncertu „Zvaigžņu ceļā" un pēc tā turpinājuma - tautas brīvas sadziedāšanās - Mežaparka estrādē noslēdzās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Nedēļas garumā aizvadītais, bet vairāku gadu garumā Latvijas koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru un citu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu lolotais un ikdienas mēģinājumos koptais pienesums gan dalībniekos, gan skatītājos radīja izcila notikuma izjūtu. Priekpilni un apgaroti no svētkiem nu atgriezušies to dalībnieki un koncertu baudītāji, lai mūsu tautas kultūras mantojumu un tā jaunās un spilgtās lappuses paturētu sirdī un kā dzīvas un spēkpilnas artērijas iedzīvinātu un apliecinātu savā ikdienas solī arī turpmāk.
Uzrunājot klātesošos Mežaparka estrādē, Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgādināja svētku nozīmīgumu un mudināja kopt un paplašināt kultūras lauku: - Dziesmu svētku kopkoris - tie esam ne tikai mēs, šeit, Mežaparkā, Lielajā estrādē klātesoši, mūsu kopkoris ir visi Latvijas kultūrai piederīgie.
Prezidents uzsvēra, ka Latvijas kultūra ir kas plašāks nekā izrādes, koncerti, izstādes vai kinofilmas: - Kultūra ir nerakstītas formulas, ko mēs zinām kopš sendienām. Kultūra ir arī Latvijas atturīgā, skaistā un mums tik mīļā daba mākoņu un gadalaiku mainīgumā. Mūsu pamatuzdevums ir kopt un paplašināt šo kultūras lauku, kas izaudzis no mūsu pagātnes un ko mēs vienīgie varam nest nākotnē.
Kultūras ministre Dace Melbārde rosināja aizdomāties, ka katros Dziesmu svētkos tauta piepilda sevi ar jaunu enerģiju. Uzrunā ministre pieminēja mūžības ceļos aizgājušos goda virsdiriģentus, kā arī izcēla jaunos un daudzsološos virsdiriģentus - mūsu nākotni.
Noslēguma koncerta režijas pamatā bija iziešana pa Zvaigžņu ceļu caur tautas likteņa, vēstures, paaudžu un dabas lokiem, lai beigās pa Piena Ceļu atgrieztos mājās. Emocionāla bija atskaņotā pasāža no vēl nedzimušā bērniņa mutes, kas dziļi un laikus savienojoši vēstīja - viņa vecāki iepazinās nekur citur, tieši Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētku laikā.
Svētku noslēguma koncertā izskanēja latviešu komponistu kora dziesmas un instrumentālie skaņdarbi - mūsu klasikas zelta fonds, kā arī ne tik sen radītas, bet jau tautā iemīļotas dziesmas.
Koncertā piedalījās 16 500 jaukto, sieviešu, vīru un senioru koru dziedātāji, 1200 dejotāji un 1500 pūtēju orķestru mūziķi, solisti.
Jāizceļ arī koncerta virsdiriģenti - Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Mārtiņš Klišāns, Sigvards Kļava, Māra Marnauza, Andrejs Mūrnieks, Māris Sirmais, Ints Teterovskis, Ilze Valce, Romāns Vanags - un Goda virsdiriģenti - Terēzija Broka, Jānis Erenštreits, Andrejs Jansons, Juris Kļaviņš, Jēkabs Ozoliņš, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis.
- Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētkos esmu no to sākuma, no gājiena, līdz noslēguma koncertam, - „Stara" uzrunāts, atklāja jaunatnes vēstnieks Beļģijā, novadnieks Uldis Šalajevs. - Dziedu Briseles latviešu korī, kopskaitā esam 60 cilvēku. Kad savulaik mācījos Mārcienas pamatskolā, dziedāju skolas korī un kopā ar kolektīvu 1995. gadā piedalījos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Šie man ir otrie Dziesmu svētki. Priecājos par atjaunoto Mežaparka skatuvi, kas ļauj izdziedāties no sirds. Ir brīnišķīga akustika, un apskaņotība ir tik laba, ka reizēm pat dreb dziesmu grāmatas lapas. Noslēguma koncerta
ģenerālmēģinājumu noklausījās 30,5 tūkstoši apmeklētāju, šodien saskaņā ar preses dienesta datiem klāt ir 50 tūkstoši skatītāju. Līdz ar to būt kopkorī - tas ir ne tikai liels saviļņojums, bet arī gods un vārdos neaprakstāms pārdzīvojums. Mūsu korī dzied cilvēki, kas latviski arī nerunā, bet mūzikas skaņkārtas, vārdi saslēdzas kopā un iedod tik sakāpinātas izjūtas, ka fantastiski jūtas ikviens.
Uldis Šalajevs apstiprināja patriotisma klātbūtni: - Priecē arī koncertā izvēlētie solisti, kā Ance Krauze, Dons un citi, kuru balss tembrs saviļņojumu pastiprina vēl vairāk. Dziedāšanā un dejošanā ir milzu spēks. Skolotāja Olga Grundmane savulaik teica, ka tā ir gara maize, gara vēstījums, apgarotības simbols. Dziesma ir kā milzu enerģijas spēka avots, un Briselē tā palīdz uzturēt arī latviskumu.
- Jau no 2000. gada ne reizi Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki nav palaisti garām, - atzina madonietis Kārlis Kumsārs. - Šie Latvijas simtgades svētki tomēr ir atšķirīgi - kaklā bieži sakāpj kamols, jāsavācas, lai varētu turpināt dziedāt. Asaras riešas bieži - ieraugu Latvijas karogu un atceros, kā kopā ar tēvu dziedājām Atmodas sākumā. Šie svētki mani piepilda kaut kā īpaši spēcīgi.
Vaicāts par grūtībām, Kārlis raustīja plecus: - Runas par programmas sarežģītību ir pupu mizas. Mēs taču dziedam latviešu valodā, priecājamies par savas tautas dziesmām, līdz ar to visām grūtībām ir tikts pāri. Darām, cīnāmies un dzīvojam, un ar prieku novērtējam noslēguma koncerta programmu. Tā skan vienkārši fantastiski, un nav vārdos aprakstāmas emocijas, kas rodas, stāvot tur augšā - uz skatuves.
Taujāts par spēka dziesmām, korists apliecināja, ka viņu aizrauj vīru kora repertuārs: - Ar šīm dziesmām vīru kora „Gaiziņš" sastāvā kopā ar tēvu iesāku dziedāt, visas vīru dziesmas man ir labi zināmas un, kaut šobrīd dziedu Ļaudonas pagasta jauktajā korī „Lai top!", vīru kora repertuārs manī atbalsojas, tam ir segums dziļi saknēs.
No svētku virsdiriģentiem Kārlis Kumsārs īpaši izcēla Edgaru Račevski: - Kad dziedājām lūgšanu „Mūsu Tēvs debesīs", tas bija sevišķi episki. Ir skaidrs, ka neviens cilvēks nav mūžīgs, un pietāte, ar kādu Račevskis diriģēja šo skaņdarbu, lika atcerēties arī Robertu Zuiku, jau mūžībā aizsauktos diriģentus. Paiet vairs lāga nevar, bet diriģē, kā neviens.
- Visa nedēļa pagājusi spēlējot, - savos iespaidos dalījās pūtēju orķestra „Madona" dalībnieks Ričards Gurskis. - Spēlēju abos koncertos baznīcās, koncertā Lielajā ģildē un šodien noslēguma koncertā. Ir samērā liels nogurums, bet jācenšas spēlēt no sirds. Emociju svētkos netrūkst. 1. jūlijā ar kori „Gaudeamus" dziedāju Doma baznīcā, esmu šī kolektīva dalībnieks un gan spēlēt orķestrī, gan dziedāt korī turpināšu arī pēc svētkiem.
Ikvienam latvietim Ričards novēlēja kaut reizi mūžā piedzīvot iespēju kā dalībniekam pašam piedalīties Dziesmu un Deju svētkos - ir tā vērts!.
- Kopā ar sievu dziedam korī „Lai top!", - laikrakstam vēstīja Āris Vilšķērsts. - Būs jau seši gadi šajā korī, mūsu otrie Dziesmu svētki. Latvijas simtgades svētki ir brīnišķīgi, repertuārā ir klasika, bet dziesmas saliktas tā, lai veidojas kulminācija, lai piedzīvotās emocijas skatītājus rauj kājās. Publika ir atsaucīga, viļņošanos pa rindām uz augšu veido gan dziedātāji, gan skatītāji.
Korists piebilda, ka šogad labi bija salikti mēģinājumi: - Mēģinājumi nebija pārāk nogurdinoši, jo koru dziedāšanas līmenis kopumā ir augsts. Virsdiriģenti mūs daudz nemocīja. Katram ir savs rokraksts, man patīk, kā ar nelielu humoriņu strādā diriģents Ints Teterovskis un nopietnais vīrs Māris Sirmais.
Jautāts, vai kori apmeklēs arī pēc svētkiem, Āris Vilšķērsts atbildēja apstiprinoši: - Pavisam noteikti! Kaut kas jau brīvajā laikā jādara, un ik pa laikam ir vērts atrasties lielajā Mežaparka estrādē.

11.07.2018.