Iestigusī izglītības satura reforma
Saeima pagājušajā ceturtdienā otrajā lasījumā, daļēji pie parlamenta ēkas piketējošo vecāku iespaidā, atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pretrunīgi vērtētā jaunā satura ieviešanu skolās. Kā zināms, Saeima jau sākotnēji konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas, taču tad koalīcijā iezīmējās domstarpības par sešgadniekiem skolā, un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim bija vairs tikai paša „Vienotības" frakcijas atbalsts. Nu (tiesa, apgraizītā variantā) grozījumi ir pavirzījušies uz priekšu.

Kompetentā pieeja
Ministrs Kārlis Šadurskis vairākkārt ir uzsvēris, cik, viņaprāt, nozīmīga ir izglītības satura reforma, kas paredz pakāpenisku pāreju uz kompetenču izglītību un vidusskolās dotu lielāku brīvību kombinēt mācību programmas. Taču dažkārt aiz skaistām frāzēm un lozungiem stāv nesakārtota sistēma.
Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotajā projektā „Kompetenču pieeja mācību saturā" lasāms, ka tā mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest Latvijā tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai vecumā no 1,5 līdz 18 gadiem, kā rezultātā skolēni gūtu dzīvei 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Pārskatot mācību saturu un mācīšanas pieeju, tikšot mazināta šobrīd dominējošā sadrumstalotība un fragmentārisms, pasīvu, no reālās dzīves situācijām atrautu zināšanu apguve. Tā vietā pedagoga atbalstam plānots sagatavot ieteicamās mācību priekšmetu programmas, kurās iekļauti uzdevumu piemēri un sniegti ieteikumi, kā mācīt, lai skolēns gūtu pieredzi koordinēti lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, veidojot viņa spēju rīkoties iepriekš neparedzamās dzīves situācijās. Kopumā piecu gadu ilgā projekta ieviešanas periodā plānots iztērēt 14 miljonus eiro, no kuriem, kā jau ierasts, lauvas tiesu mums dod Eiropas Savienība. Šajos piecos gados (sākot no 2016. gada oktobra) projekta ietvaros paredzēta šobrīd spēkā esošo mācību satura dokumentu pārskatīšana un pilnveide, atjaunotā mācību satura izstrāde un aprobācija, mācību programmu un mācību materiālu izstrāde,
t. sk. bērniem ar speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem. Projekta ietvaros notiek mācības 6000 pedagogu, tostarp 100 pirmsskolu un vispārējās izglītības iestāžu (pilotskolu) pedagogiem un visu Latvijas pirmsskolu un skolu vadības komandām, tiks izveidota mācību līdzekļu vietne, nodrošinot ērtu pieeju satura dokumentiem un digitālajiem mācību materiāliem ikvienā skolā.
Diemžēl ne viss šī projekta izstrādē ir sekmējies. No pilotskolām saņemts neviennozīmīgs vērtējums gan par metodisko materiālu saturu, gan par to pieejamību, pilnveidotā mācību satura un pieejas piedāvājumam tika izsludināta sabiedriskā apspriešana, taču gan par tās norisi, gan rezultātiem ir bijis maz informācijas. Arī ekspertu piesaiste, kas konsultētu projekta ieviešanu, šķiet, bijusi ar robiem, pēc principa „Paši zinām, kā vajag", lai gan daļa no projekta izstrādātājiem pēdējo reizi kāju skolā spēra, vien to absolvējot.

Sešgadnieki
Koalīcijas panāktais kompromiss šobrīd paredz jaunā satura ieviešanu 2020. gadā, kas ir par gadu vēlāk, nekā iepriekš plānots, kā arī to, ka tiek atmesta iecere par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Likuma grozījumos tomēr atbalstīts, ka atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm. Tieši jautājums par sešgadniekiem bija lielākais strīda akmens diskusijā par reformu, jo atšķirībā no komplicētajām izmaiņām izglītības saturā un tā apguvē to ikviens var viegli uztvert un par to paust savu viedokli.
No malas raugoties, diskusija par izglītības reformu notiek vispārēja haosa atmosfērā, kur par reformas saturu diskutē un dažkārt lemj cilvēki, kuriem par to ir maza sajēga, bet pārējā sabiedrība vadās pēc informācijas drumslām un atsevišķu pušu piedāvātajiem skatījumiem un viedokļiem. Skumji, ka process, kas saistās ar tik nozīmīgu jautājumu kā izglītības sistēmas uzlabošana, kas noteikti ir viens no Latvijas turpmākās pastāvēšanas un attīstības stūrakmeņiem, ir tik ļoti politizēts, un jo īpaši politisku nokrāsu tam piešķir tuvojošās Saeimas vēlēšanas. Jūtot, ka skolas gaitu sākšana no sešu gadu vecuma sabiedrībā (portālā manabalss.lv pret to tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu) un līdz ar to politiķu vidū nav populārs priekšlikums, tas bija pirmais, kas krita uz kompromisa altāra. Var gari un plaši diskutēt, cik racionāls ir bijis šis piedāvājums, kas jāskata kopainā ar to, vai ir normāli, ka skolu jaunietis pabeidz 19 gadu vecumā, taču politiskā matemātika te ir vienkārša - vecāki iebilst, skolotāju viedoklis ir neviennozīmīgs, un pašvaldības arī nav sajūsmā, līdz ar to var paredzēt, ka pārredzamā nākotnē pie šī priekšlikuma vairs neatgriezīsies.
Bēdīgākais stāstā ne tikai par izglītības satura, bet izglītības sistēmas reformu kopumā ir tas, ka tā tiešām ir nepieciešama. Neesam mēs Somija vai Singapūra, kas var lepoties ar lieliskiem rezultātiem, neesam arī valsts, kas spēj nosūkt smadzenes no citiem reģioniem un tādā veidā sekmēt savu attīstību, līdz ar to, gribam vai ne, nāksies vien paļauties uz saviem jauniešiem un to, cik labu, konkurētspējīgu izglītību tie Latvijā spēs iegūt. Diemžēl tik svarīgā jautājumā mēs atkal iestiegam politisko cīņu zaņķī, bažās, vai viegli paņemamā ES nauda netiek prasti noēsta, paralēli tam čakarējot skolotājus un skolēnus. Vienlaikus ar to sabiedrībā tiek sūtīts signāls, ka reformas izglītības sistēmā ir stāsts par nebeidzamu procesu, kurš līdz pozitīvam rezultātam gadu no gada tā arī nenonāk.


13.06.2018.