Klaiņojošu suņu dēļ bail iziet no mājas
Klaiņojošu dzīvnieku problēma daudzās pašvaldībās ir aktuāla, tai skaitā arī Madonas reģionā. Ne vien no dzīvnieku aizsardzības, bet arī līdzcilvēku apdraudējuma viedokļa sarakstītie likumi nereti buksē un pildīti netiek vai tiek pildīti kūtri. Tā Ērgļu novadā iedzīvotājai Zentai radusies bezspēcības izjūta un ir bail vienai pašai iziet no mājas, jo nevar zināt, vai atkal neklaiņos kaimiņa nepieskatītie suņi, kas sakoduši gan citus dzīvniekus, gan cilvēkus. Iesniegumi tiek rakstīti, sodi īpašniekiem uzlikti, bet suņi ik pa laikam, kad saimnieki ieskatās glāzītē, turpina klaiņot. - 1. janvārī kaimiņu klaiņojošie suņi sakoda mūsu suni, gūtās traumas bija tik smagas, ka vajadzēja viņu eitanizēt. 4. janvārī sakoda vēl citu suni. Tad Vasarsvētkos sakoda kaimiņa suni, iekoda arī riteņbraucējai, 21. maijā sakoda vēl citu kaimiņieni. Par mūsu pirmo suni rakstījām iesniegumu policijai, bija administratīvā sēde, uzlika 50 eiro naudas sodu. Pēc pēdējā trača atkal zvanījām visur, kur vien varējām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pateica, ka pašvaldībai ar to visvieglāk tikt galā, pašvaldība var suņus izņemt, aizvest uz patversmi. Pašvaldība atbild - viņi visu ir darījuši, bet PVD nedara neko. Cik zinu, cilvēki, kurus sakoda, arī uzrakstīja iesniegumu policijai. Taču tas atkal vilksies nezin cik ilgi, bet tie suņi taču ir bīstami! Viņi jau pagājušajā gadā skrēja virsū velosipēdistiem. Dzīvojam pie Pulgošņa ezera, vasarā gan bērni, gan pieaugušie brauc peldēties. Tad suņi vēl nekoda, jo bija jauni, tagad jau ir pieauguši. Kad cilvēki, kuriem suņi pieder, sāk dzert, neviens nezinām - suņi būs piesieti vai vaļā.
Vairs nevar saprast - ko tad mums darīt? Pašvaldība ar PVD un policiju spēlē tādu kā pingpongu. „Protams, cilvēka drošība ir pirmajā vietā, bet jūs saprotiet, tā patversme ir tik tālu...", tā mums teica administratīvās komisijas priekšsēdētājs Auseklis Knope. Citu reizi izmeta frāzi kaimiņam, kuram nupat sakoda suni un kurš ir mednieks: „Kāpēc tad Normunds nevar nošaut tos suņus?" Zvanījām priekšsēdētājam Velcim, viņš ieteica nēsāt līdzi gāzes baloniņu. Viņš tā esot veiksmīgi ticis ar suņiem galā. Sanāk, ka glābšana ir paša slīcēja rokās. Cits neviens nevar tikt galā ar suņu klaiņošanu. Man ir bail vienai iziet no mājas! Kur gan citur lai mēs vēršamies un ceram uz problēmas risinājumu, ja ne pašvaldībā? - tā jautā norūpējusies sieviete.

Uz papīra ir likumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 paredz, ka ārpus pilsētām un ciemiem viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus, kas, kā saprotams, nav šis konkrētais gadījums. Par šo noteikumu neievērošanu īpašnieks tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Viens ir - nemitīgi sodīt suņa īpašniekus par noteikumu pārkāpšanu, kas tātad nozīmē, ka kāds atkal ir sakosts, otra lieta - kā paredz Dzīvnieku aizsardzības likums, „ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt likumā uzliktos pienākumus, dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus, nodod dzīvnieku patversmei vai nogalina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā". Kā arī klaiņošanas brīdī dzīvnieks ir bez īpašnieka uzraudzības palicis dzīvnieks, kuram „saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu".
Realitātē tas nozīmē, ka vietējai pašvaldībai jābūt izstrādātiem saistošajiem noteikumiem par šo jautājumu, kā arī jābūt pašu izveidotai dzīvnieku patversmei vai noslēgtam līgumam ar citu patversmi, kas to nodrošina kā pakalpojumu.

Jāraksta iesniegums

Ērgļu novada pašvaldības informatīvā izdevuma „Ērgļu Novada Ziņas" maija numurā administratīvās komisijas priekšsēdētājs Auseklis Knope rakstījis: „Pašvaldībām nav finansējuma dzīvnieku uzraudzībai, likuma izstrādātāji to vienkārši nav paredzējuši. Pašvaldība likuma robežās izskata iedzīvotāju sūdzības par mājdzīvnieku - suņu un kaķu - klaiņošanas un turēšanas noteikumu neievērošanu. 2017. gada novembrī Ērgļu novada pašvaldībai ir noslēgts pakalpojuma līgums par bezsaimnieka kaķu sterilizāciju un eitanāziju ar IK „Ērgļu veterinārais serviss". Ir apsekotas mājdzīvnieku patversmes Madonas un Jēkabpils novadā ar lūgumu sadarboties, noslēdzot pakalpojumu līgumus. Bet patversmju noslogotības dēļ, jo tās pārpildītas ar bezsaimnieka dzīvniekiem, tās neuzņemas saistības ar citām novadu pašvaldībām. Tomēr, veicot regulāras pārrunas ar SIA „Jēkabpils pakalpojumi", mutiski vienojāmies par atsevišķu, negaidītu reidu veikšanu Ērgļu novada teritorijā klaiņojošu dzīvnieku noķeršanā un nogādāšanā uz patversmi."
Saistībā ar dzīvnieku klaiņošanu Auseklis Knope rakstā uzsvēris: „Lūgums novada iedzīvotājiem, ja atpazīstat klejojošu suni, vispirms informējiet tā īpašnieku, jo bieži ir gadījies, ka īpašnieks nav ievērojis tā nozušanu. Ja suņu īpašnieki nereaģē uz mutiskiem aizrādījumiem, tad lūgums ar iesniegumu informēt vietējo pašvaldību. Iesniegums būs par pamatu uzsākt administratīvo lietvedību."
Līdzīgu risinājumu ieteica arī Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis: - Šobrīd konkrētie suņi ir piesieti, un saimnieki tiek uzpasēti.
Klaiņojošs suns tāds ir tajā brīdī, kad viņš klaiņo. Tad būtu jāsēž veselai komandai, lai to klaiņošanu uzvaktētu. Ir bijušas dažādas pārrunas ar pašiem saimniekiem, arī par to, ka netiek galā, tad mēģināsim suņiem, tā teikt, izbeigt šīs zemes gaitas. Ja cilvēki redz, ka suņi atkal klaiņo, lai raksta iesniegumu pašvaldībai, ja uzbrūk cilvēkiem vai apdraud - policijai. Es rīkotos asāk, bet neviens, ne mednieki, ne cilvēki, kam ir ieroči, tādu atbildību neuzņemas.
Uz jautājumu, vai klaiņošanas brīdī iespējams kā operatīvāk ziņot par suņa klaiņošanu, lai tas, ja saimnieks pats netiek galā ar noteikumu izpildi, tiktu nogādāts dzīvnieku patversmē, Guntars Velcis atbildēja, ka noslēgt līgumu ar dzīvnieku patversmi vēl ir tikai ieceres līmenī; turklāt izvēlētā patversme „Mežavairogi" atrodas Ķekavas pagastā. Kamēr atbrauktu ķērāji, suns, visticamāk, jau atkal būtu gabalā.
PVD pārstāve solīja, ka dienesta komentārs par konkrēto situāciju tiks sagatavots tuvākajā laikā, ko publicēsim laikrakstā „Stars".


13.06.2018.