Madonas bibliotēkai 95!
Lai gan Madonas novada bibliotēkai 95. gadskārta apritēja šā gada februārī, jubilejas svinības notika siltajā laikā - 11. maijā. Svētku dienas pirmajā pusē bibliotēka vēra durvis ikvienam interesentam, rosinot iesaistīties informatīvi izglītojošās aktivitātēs. Spraigi un prātu rosinoši ritēja dzejnieka, tulkotāja Edvīna Raupa un publicista, filozofa, tulkotāja, „Satori" galvenā redaktora Ilmāra Šlāpina saruna par literatūru. Novada bibliotēku darbinieki savukārt iesaistījās kolēģu sagatavotajās mīklu spēlēs, bet dienas otrajā daļā jubilāri -

Madonas novada bibliotēkas darbinieki - saņēma apsveikumus no sadarbības partneriem un projektā „Soļi un pakāpieni laikā" izgaismoja triju paaudžu bibliotekāru atmiņu uzplaiksnījumus par vietu, no kuras nāk, un izvēlētās profesijas garozu vai saldmi. Sarīkojuma izskaņā visus uzrunāja ģitārists Mārcis Auziņš, sniedzot virtuozu mūzikas priekšnesumu saviem novadniekiem.
Pārdomājot jubilejas pēcgaršu, visvairāk nācās aizdomāties par tikšanos bibliotēkas lasītavā ar Šlāpinu un Raupu. Interneta portāla „Satori" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins sanākušajiem atklāja, ka dzeju viņš uzsāka rakstīt jaunībā. Tad kādā brīdī likās, ka dzejošana nopietnam vīram nav īsti cienīga nodarbošanās, un viņš kļuva par filozofu un publicistu, rak-stīja žurnālam „Rīgas Laiks". Tomēr vēl kādā brīdī Šlāpins atklāja dzīvinošu elpu, publicējoties anonīmi internetā. Globālā tīmekļa vietnē filozofs iesūtīja dzejas pantiņus, saņēma no lasītājiem draudzīgu atzinību, un, ko tur slēpt, autoru piepildīja rosinošs gandarījums un iedvesma jaunam pagriezienam arī publicistikā.
Edvīns Raups, iesākot savu sakāmo, uzsvēra, ka, lai gan viņam ir daudz balvu un publisku atzinību, ir lasītāji, kuri viņa dzeju joprojām nesaprot. Dzejnieks ir neparedzamu metaforu meistars un brīvs blīvas valodas pārvaldītājs. Viņa dzeja neapraksta un nešifrē realitāti, bet savas dzejas aizdedzi Raups rod un rada paša konstruētā un noredzētā pasaulē.
- Esmu pūlējies uzrakstīt nevis to, kas notiek dabā, bet mani interesē šķēluma vietas, kurās atrodos pats kontekstā ar Visumu, - komentēja dzejnieks. - Nekad neesmu vēlējies pateikt domu, drīzāk jau kādu noslēpumainu strāvu. Protams, cilvēks kā intelektuāla būtne ir saistīts ar domāšanas procesu un, izmantojot tehniku, kuras pamatā ir vārds, bez domāšanas un refleksijas iztikt nemaz nevar.

Kopš 29 gadu vecuma Edvīns Raups aktīvi darbojas dzejā, arī tulkošanas jomā - no spāņu un portugāļu valodas tulkojis O. Pasa, H. Kortāsara, H. L. Borhesa un citu autoru darbus, tāpat literatūru bērniem.
Sarunā viesi nonāca pie atziņas, ka dzejas tapšanas process ir absolūti aizplīvurots. - Sākumā ir tāda kā enerģētiskā plūsma, kas, izejot cauri smadzenēm, rada informatīvo lauku, kuru tu gribi padarīt redzamu burtu līmenī uz papīra vai datorā, - aizdomājās Raups. - Jebkura enerģija veidojas kā noteikta struktūra - katrs skaņas vilnis ir ritmiski organizēts. Kad tevī ieskanas šī enerģija, tā ģenerē „pareizos" vārdus, tikai ne vienmēr ar savu intelektu dzejnieks var uzreiz tos notvert, tāpēc iznāk pamocīties. Dažkārt komponisti sūdzas, ka kāda autora dzeja neder par dziesmas tekstu, bet tas ir tādēļ, ka dzejolim pašam ir sava spēcīga melodija, kas traucē tai virsū uzrakstīt ko jaunu. Tad mūziķi dzejoļus saskalda, kaut ko samaina vai apzināti neievēro dzejoļa autentisko ritmu.
Gribas teikt, ka savs pulss un ritms todien bija arī bibliotēkas jubilejas sarīkojumam. Iestādes vadītāja Imelda Saulīte gan tuvus, gan tālus ciemiņus aicināja gūt pozitīvas emocijas un atpūsties savstarpējā domu apmaiņā un sarunās. Īsā prezentācijā vadītāja atgādināja bibliotēkas pirmsākumus un attīstības ceļu, pakavējās pie bibliotēkas direktoriem, uzsverot, ka visilgāk par vadītāju Madonas grāmatu krātuvē nostrādājusi Ligija Pogumirska. - Cilvēki veido iestādes saturu, veido struktūru un notikumus, - tēmas izvēli pamatoja Imelda Saulīte. - Tāpēc mūsu cilvēki, darbinieki bibliotēkā ir vissvarīgākie.
Kā uzskatāms paaudžu tilts iezīmējās kādreizējās bibliotēkas darbinieces Daces Upītes un ierindā esošo bibliotekāru Rasmas Krievānes un Lauras Lubkinas stāstījums par savu atnākšanu un darba uzdevumiem bibliotēkā.
- Ir pagājuši trīs gadi, kopš uz Madonas bibliotēku atsūtīju anketu par mākoņdatošanu, - atcerējās jaunākās paaudzes pārstāve Laura Lubkina. - Vēlāk, kad mans maģistra darbs saistībā arī ar šo pētījumu bija finiša taisnē, piezvanīja iestādes direktore Imelda Saulīte un piedāvāja darbu bibliotēkā. Izšķirties, vai palikt Rīgā, kur biju jau iedzīvojusies, vai nākt uz Madonu bija ļoti grūti. Vairākkārt pārdomājot, tomēr nolēmu būt šeit. Mans darbs Madonas bibliotēkā saistās ar tehnoloģijām, esmu apmācījusi gan jaunāka, gan vecāka gadagājuma cilvēkus izmantot informācijas resursus un tehnoloģijas. Darbu uzsāku kā uzziņu lasītavas vadītāja, tagad aptveru visas bibliotēkas nodaļas, ceļoju pa mūsu iestādi, izzinot pienākumus katrā no tām.
Tā kā Lauru interesē maketēšana un grafiskais dizains, savu plecu viņa pieliek dažādu biļetenu un informatīvu materiālu veidošanā.
- Laikā, kad beidzu Lubānas vidusskolu, īsti nezināju, kur doties tālāk, - stāstīja jauniete. - Māsīca, kurai ir stingrs raksturs, ieteica doties uz Latvijas Universitāti, uz bibliotekāriem. Kādos Jāņos tiku šim solim pierunāta, jo sākumā par to šķobīju seju. Pieļauju, ka daudzi mani skolotāji par izvēli bija pārsteigti, jo liela lasītāja un apzinīga skolniece vidusskolas gados nebiju. Tagad redzu, ka bibliotekāra profesija piedāvā attīstīt sevi daudzās un dažādās jomās, mēs nemitīgi mācāmies. Tas, kur aiziesim, kādas būs mūsu prioritātes, atkarīgs no visu kopīgā ceļa, bet iespēju ir bezgala daudz.
- Bibliotēka - tā ir brīvība. Brīvība lasīt, brīvība komunicēt, tā ir izglītība, kas nebeidzas dienā, kad absolvējam skolu vai universitāti, - piekrita Madonas novada bibliotēkas direktore Imelda Saulīte. - Bibliotēka ir brīvā laika pavadīšana, patvērums un pieeja informācijai. Laiku pa laikam ir ļoti svarīgi kļūt mazam, lai kļūtu liels, un šodien jāatceras, ka mēs atzīmējam ne tikai iestādes 95 gadu jubileju. Gada beigās būs 15 gadu, kopš esam pašreizējā ēkā, šogad aprit 20 gadu, kopš saņēmām pirmos moduļus informācijas sistēmai „Alise", kopš bibliotēkā saņēmām pirmo datoru. Bez tam šogad aprit 40 gadu, kopš Madonas bibliotēkā izveidota metodiķa štata vieta. Pie mums viss ir svarīgi, un lai tā būtu arī turpmāk!


16.05.2018.