Černobiliešiem pasniedz apbalvojumus
26. aprīlis ir īpašs datums daudzu cilvēku dzīvē. Traģiskais sprādziens Černobiļas AES ceturtajā reaktorā Ukrainā pirms 32 gadiem vairāk nekā 6000 cilvēku arī Latvijā, kuri piedalījās avārijas seku ierobežošanas darbos, un viņu tuviniekiem sadalīja dzīvi pirms un pēc kodolkatastrofas. Likvidēt avārijas sekas uz Černobiļas AES devās arī Madonas reģiona ļaudis. Daļa no viņiem Černobiļas AES avārijas 32. gadadienā pulcējās Madonas novada pašvaldības kultūras nodaļas rīkotajā pasākumā, lai saņemtu apbalvojumus.
Saskaņā ar Centrālās savienības „Černobiļa" (Krievija) padomes lēmumu ar piemiņas zīmi „30 gadi no objekta „Ukritie" celtniecības dienas" tika apbalvots Žoržs Kudr­javcevs, bet ar piemiņas medaļu „Piemiņai par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanu" - Arnis Rieksts, Dainis Pēteris Kļaviņš, Jānis Liepiņš, Jurijs Peļins, Vilis Skušķis un Vilnis Trops.
Madonas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītājas p. i. Inga Arāja atsauca atmiņā traģiskos notikumus 1986. gadā un aicināja arī pašus černobiliešus pakavēties atmiņās. Pasākumā piedalījās un pateicību par pirms 32 gadiem parādīto pašaizliedzību izteica Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.
Latvijas černobiliešu biedrības Madonas nodaļu jau nepilnus divus gadus vada kalsnavietis Žoržs Kudrjavcevs. Vaicāts par nodaļas aktivitātēm, viņš pastāstīja, ka tajā ir apvienojušies bijušie ČAES kodolkatastrofas novēršanas dalībnieki no bijušā Madonas rajona teritorijas (izņemot Varakļānus) - Madonas, Cesvaines, Lubānas un Ērgļu novada.
Latvijā kara komisariāti karaklausībai pakļauto iedzīvotāju iesaukšanu nosūtīšanai uz avārijas seku ierobežošanas vietām uzsāka 8. maijā, bet Žoržs Kudrjavcevs ir no „otrā iesaukuma".
- Pavisam esam palikuši 55, bet savulaik, cik zinu, ČAES avārijas seku novēršanas darbos no Madonas rajona piedalījās ap 90 vai pat vairāk cilvēku. Precīzu ziņu jau nav. Nav arī zināms, kur palikuši kara komisariātu arhīvi. Papīriem kaut kur ir jābūt, tikai neviens to īsti pateikt nevar. Uz Černobiļu jau neviens brīvprātīgi nedevās. Pienāca pavēste - un bija jābrauc. Nepakļaušanās draudēja ar ļoti nopietnām sekām, būtībā tā bija bezierunu pavēle, kurai bija jāpakļaujas. Pie tam tā bija jāizpilda nekavējoties. Piemēram, es pavēsti saņēmu vienpadsmitos vakarā, bet jau pulksten sešos nākamajā rītā bija jābūt iesaukšanas punktā. Sākumā jau patiesība par kodolkatastrofas patiesajiem apmēriem tika slēpta, bet es ļoti labi zināju, kurp došos, cik tas ir bīstami veselībai, bet ne visiem tas bija skaidrs. Taču es pirms tam biju divus gadus dienējis Igaunijā un ļoti labi zināju visu tieši par ķīmiskajiem ieročiem, kādus draudus cilvēka veselībai ietver radiācija, cik postošs var izrādīties saņemtais starojums. Turklāt avārijas seku likvidācijas darbos bija jāpiedalās bez pienācīga aizsardzības nodrošinājuma. Nebija ne kārtīgu sejas masku, ne respiratoru, labākajā gadījumā iedeva „lepestok", kas nekādā ziņā no radiācijas nespēja pasargāt, ja nu vienīgi neļāva putekļus ieelpot. Černobiļā bija jāstrādā līdz maksimālās dozas saņemšanas (25 rentgeni), tikai tad varēja braukt mājās, - atcerējās Žoržs Kudrjavcevs.
Viņš atklāja, ka Pripetē ieradās 1986. gada 17. novembrī, bet jau nākamā gada janvāra sākumā bija sasniedzis maksimālo devu un atgriezās mājās. Lai arī tie bija tikai vairāki mēneši, kaitējums veselībai tika nodarīts uz visu mūžu.
Žoržs Kudrjavcevs ir viens no tiem, kas, lai saņemtu likumā černobiliešiem paredzēto kaitējuma atlīdzību, ir tiesājies ar valsti un Madonas novadā ir „pionieris", kas tiesas procesā arī uzvarēja.
Likumu par kaitējuma atlīdzību černobiliešiem toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga parakstīja jau 2000. gadā, bet Labklājības ministrija to ignorēja. Lai černobilieši, aizejot pensijā, saņemtu arī kaitējuma atlīdzību, katram individuāli bija jāsniedz prasība tiesā. Tikai pēc tam, kad iesniegto prasību skaits būtiski palielinājās, tika pieņemts lēmums, sākot ar 2017. gadu, kaitējuma atlīdzību izmaksāt visiem ČAES avārijas seku novēršanas dalībniekiem.
Atšķirīgs ir arī pašvaldību sniegtais atbalsts. Piemēram, Jēkabpils pašvaldība saviem černobiliešiem sedz 50% no zobārstniecības pakalpojumiem.
Žoržs Kudrjavcevs cer, ka šai ziņā sadarbība ar pašvaldību uzlabosies arī Madonas novadā, bet daudz kas, kā viņam sarunā atzinis arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, būs atkarīgs no pašu černobiliešu aktivitātes.
Viņš izteica pateicību arī Madonas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītājas p. i. Ingai Arājai, kas palīdzējusi černobiliešiem Madonas reģionā saorganizēties jau pirms diviem gadiem, kad tika pasniegti LR Iekšlietu ministrijas apbalvojumi - Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka piemiņas zīmes.


16.05.2018.