Tikšanās ieilgst līdz vēlam vakaram
Pēc pagājušajā ceturtdienā, 8. februārī, notikušās Madonas novada pašvaldības domes vadības un Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera tikšanās ar iedzīvotājiem, kas tika rīkota ar mērķi sniegt pārskatu par pagājušajā gadā paveikto, kā arī ieskicēt nākotnes plānus pilsētas un daļēji arī novada attīstībai, radās divējādas izjūtas. Ikdienā nereti jāuzklausa iedzīvotāju sūdzības (gan pamatotas, gan ne tik ļoti) un jautājumi gan par pašvaldības darbu kopumā, gan par atsevišķu pašvaldības uzņēmumu darbu. Diemžēl reizēs, kad iedzīvotājiem tiek dota iespēja nepastarpināti uzklausīt un vērsties pie domes un pašvaldības uzņēmumu vadības, iedzīvotāji ir pasīvi, par ko liecina fakts, ka uz tikšanos Madonas kultūras namā 8. februārī ieradušos pilsētas iedzīvotāju skaits bija teju tikpat liels, cik pašvaldības un pašvaldības uzņēmumu pārstāvju skaits. Madonieši šajā ziņā varētu pamācīties no pagastu iedzīvotājiem, kas, kā apliecina pēdējā gada notikumi, ir krietni vien aktīvāki.

Taču otrā svaru kausā varam likt to, ka, neraugoties uz nelielo apmeklētāju skaitu, tikšanās ilga aptuveni trīsarpus stundas. Pirmo stundu aizpildīja pašvaldības uzņēmumu (SIA „Madonas namsaimnieks", AS „Madonas ūdens" un SIA „Madonas siltums") vadītāju prezentācijas, kā arī Gunta Ķevera un Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Agra Lungeviča īss ieskats aktuālajos jautājumos, taču pārējais laiks tika veltīts samērā produktīvai diskusijai un viedokļu apmaiņai.

Pasākumu un aktivitāšu gads
Guntis Ķeveris, iepazīstinot ar 2018. gada būtiskajiem pilsētā veicamajiem darbiem, norādīja, ka to vidū noteikti ir pilsētas skolu reorganizācijas tālākā gaita.
- Šis būs gads, kad varēs runāt ne vairs tikai par divu vidusskolu administratīvu apvienošanos, bet redzēsim jau konkrētus būvniecības darbus, kas varētu sākties vasarā. Pie padarītajiem darbiem var minēt divu bērnu rotaļu laukumu daļēju izbūvi pilsētā - Upes ielas skvērā un Priežu kalnā, kas paredzēti ne tikai bērniem, bet arī jauniešiem. Tiklīdz laikapstākļi to ļaus, abos laukumos turpināsies labiekārtošanas darbi. Vēl viens nozīmīgs objekts ir pilsētas estrādes rekonstrukcija. Ir izveidota darba grupa, kas ar šo jautājumu strādā, pašlaik top skiču projekts, un jau tuvākajā laikā sāksies pirmie darbi pie vecās estrādes skatuves daļas demontāžas un teritorijas daļējas labiekārtošanas. Iepriekšējos gados daudz esam diskutējuši arī par pilsētas kapu teritorijas paplašināšanu, un arī šis jautājums šobrīd tiek risināts, iekārtojot teritoriju jaunu apbedījumu veikšanai. Šie ir lielākie darbi, kas plānoti pilsētā, taču ir arī ikdienas darbi, kurus turpināsim veikt, - dažus no iesāktajiem un vēl veicamajiem darbiem uzskaitīja Guntis Ķeveris.
Pilsētas pārvaldnieks neslēpa, ka šogad pilsētā netrūks aktivitāšu, kas saistās ar valsts simtgadi, un arī to organizēšanai būs jāveltī papildu spēki.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pie jaunumiem pieskaitīja arī tiesu nama izveidi Madonā, kas, iespējams, varētu notikt jau šogad. Pašvaldība līdzās bijušajai „Lattelecom" ēkai, kur plānots ierīkot Tiesu namu, izbūvēs auto stāvlaukumu un iebrauktuvi.
- 2018. būs daudzu pasākumu gads, un aicinu ikvienu novada iedzīvotāju tajos iesaistīties. Esiet aktīvi ne tikai šādās tikšanās reizēs, bet arī ikdienā - zvanot, jautājot, interesējoties par to, kas notiek pilsētā un novadā. Ja pievēršamies komunālajai jomai, esmu to jau vairākkārt minējis un arī šoreiz vēlos uzsvērt -
Madonas novadā nepieciešams vairāk iesaistīties daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā, kuru šajā plānošanas periodā administrē „Altum". Pašlaik ir piemērotākais brīdis, kad to darīt, jo ēku siltināšanai iespējams piesaistīt līdz 50% Eiropas finansējuma. Ir pieejami dažādi atbalsta mehānismi, tostarp arī pašvaldības, kura sedz tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Aicinu māju apsaimniekotājus, vecākos un iedzīvotājus noticēt šai idejai un virzīties uz mērķa īstenošanu. Daudzas citas pašvaldības ir krietni vien aktīvākas. Piemēram, Talsu novada Mundigciemā visas daudzdzīvokļu ēkas ir pilnībā siltinātas, pateicoties programmas finansējumam. Vēlos, lai arī mēs varētu ar šādiem piemēriem lepoties. Un tas nav stāsts tikai par mazākiem siltuma rēķiniem. Izmantojot plašo investīciju, jūs varat sakārtot savu īpašumu un palielināt tā vērtību. Šāda iespēja ir jāizmanto, - pagaidām uz ēku siltināšanu vēl pasīvos Madonas iedzīvotājus būt uzņēmīgākiem mudināja Agris Lungevičs.

Izmanto iespēju vaicāt
Par spīti mazajai apmeklētībai jautājumu sadaļa izvērtās ļoti aktīva, un pašvaldības pārstāvji atbildēja gan uz rakstiski iesūtītiem, gan klātienē uzdotiem jautājumiem, kuri aptvēra visai plašu problēmu loku.
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājam Guntaram Dambeniekam tika vaicāts, cik turpmāk izmaksās rēķina saņemšana drukātā formā, uz ko tika saņemta atbilde -
2,02 eiro. Šobrīd papīra formā rēķinus saņem nedaudz vairāk nekā 1000 uzņēmuma klientu, taču tendence liecina, ka viņu skaits sarūk, jo iedzīvotāji izvēlas citus rēķina saņemšanas veidus.
Kāda Gaujas ielas iedzīvotāja aicināja pašvaldību meklēt risinājumu gājēju un arī autovadītāju drošībai Gaujas ielas posmā no Raiņa ielas līdz Kalna ielai. Ielas posms ir šaurs, divi auto teju teju spēj samainīties, un dažkārt navigācijas sistēmas šajā posmā ieved arī lielos kravas auto. Brauktuves malā nav ietvju, līdz ar to gājējiem jābrien pa brauktuvi. Guntis Ķeveris kā vienīgo problēmas risinājumu saskatīja konkrētajā ielas posmā atļaut tikai vienvirziena satiksmi, taču, vadoties pēc līdzšinējās pieredzes, šai idejai varētu būt iebildes.
Sanāksmē ilgi iztirzāts tika arī kādas nelielas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījums. Viens no mājas dzīvokļiem pieder pašvaldībai, un dzīvoklis izīrēts sociāli nelabvēlīgā stāvoklī esošai ģimenei, kuras komunālais parāds krājas, un arī mājas uzkrājumā no šī dzīvokļa līdzekļi neienāk, lai gan, veicot ar ēkas uzturēšanu saistītos pasākumus (piemēram, skursteņa tīrīšanu), labumu gūst arī šī ģimene. Tika nolemts, kā rast konkrētu juridiski korektu risinājumu, kas ļautu palīdzēt pārējiem ēkas kopīpašniekiem, vienlaikus neradot sistēmu, kuru ar izdomu apveltīti īrnieki varētu sākt ļaunprātīgi izmantot.
Ilga diskusija bija arī saistībā ar pēdējo mēnešu laikā domē vairākkārt skatītajiem un arī „Starā" atspoguļotajiem jautājumiem par novadā (lielākoties pilsētā) esošo kultūras jomas objektu sakārtošanu. Madonietis Andris Ozoliņš norādīja, ka nepieciešams prioritāšu saraksts. Viņš uzskata, ka J. Norviļa Madonas mūzikas skolas pārbūve ir nozīmīgāka par estrādes rekonstrukciju. Diskutējot par šo jautājumu, savus viedokļus pauda tikšanos apmeklējušie domes deputāti Antra Gotlaufa, Artūrs Grandāns un Kaspars Udrass, Agris Lungevičs un domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons. Ne visu deputātu viedokļi pilnībā sakrita, kas ir saprotami, jo, ja paraugās uz pašvaldības atvērto darba fronti, tikai kultūras jomā vien kā lielākie darbi iezīmējas jau minētā estrādes būvniecība un mūzikas skolas rekonstrukcija, taču līdzās šiem darbiem ir arī diriģenta Haralda Medņa muzeja „Dzintari" un Lielās dziesmu vietas ierīkošana, kā arī J. Simsona Madonas mākslas skolas tālākā attīstība. Lai īstenotu visas dažādās izstrādes stadijās esošās ieceres, būtu nepieciešami vairāki miljoni eiro.

Atkritumi vairs nav lielākā aktualitāte
Kā jau ierasts, Madonas pilsētā reizēs, kad tiek rīkotas šādas tikšanās, neiztika arī bez jautājumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Gods kam gods, šoreiz par atkritumiem vairāk tika runāts garāmejot, vairāk uzmanības veltot citiem ar namu apsaimniekošanu, ūdens, kanalizācijas un siltuma apgādi saistītajiem jautājumiem. Tradicionāls bija arī jautājums par sniega tīrīšanu Madonā, kas, kā zināms, vienmēr iedzīvotājus sašķeļ divās daļās - ielas, ietves tiek tīrītas un sālītas par maz/par daudz. Guntis Ķeveris aicināja cilvēkus būt saprātīgiem un apzināties, ka Madonas ziemas galvaspilsētas statuss nav tikai reklāmas sauklis, bet objektīva patiesība, līdz ar to ar ziemu jāmācās sadzīvot, un īpašumu uzturēšanas nodaļa dara visu iespējamo, lai sūdzībām nebūtu pamata.
Tikšanās laikā tika skarta arī klaiņojošo kaķu problēma pilsētā, vaicāts, kas notiks ar pašvaldības iegādāto tipogrāfijas ēku, kā arī rakstiski uzdots jautājums, vai pašvaldības darbinieki pasūta PII „Saulīte" gatavoto ēdienu. Madonas pilsētas pārvaldnieks neslēpa, ka pašvaldības darbiniekiem ir iespēja pasūtīt pusdienas no šīs iestādes un daži to ikdienā arī izmanto, par pusdienām attiecīgi arī maksājot.
Diskutējot par objektiem, kurus pilsētā būtu nepieciešams sakārtot, pašvaldības pārstāvjiem tika vaicāts, vai arī Madonas pilsētas stadionu plānots rekonstruēt, lai Madonas esošajiem un vēl topošajiem futbolistiem būtu piemērota treniņu un spēļu aizvadīšanas vieta. Agris Lungevičs, atbildot uz jautājumu, norādīja, ka lielākais šķērslis plašākiem darbiem pie stadiona sakārtošanas ir tas, ka zeme, uz kuras objekts atrodas, pilnībā nav pašvaldības īpašumā. Mazākus darbus ir iespējams veikt, taču par plašākiem pārredzamā nākotnē droši vien nevar runāt. Tiesa, kā iespējamu risinājumu domes priekšsēdētājs minēja pie Madonas pilsētas vidusskolas esošā stadiona labiekārtošanu, kas ir ietverts kā veicamais pasākums pilsētas skolu reorganizācijas plānā.
Tikšanās noslēgumā daļa iedzīvotāju pauda pateicību pašvaldības pārstāvjiem, ka viņu jautājumi tika uzklausīti un arī atbildes bija gana konkrētas.

13.02.2018.