Atklāj kulinārā mantojuma izstādi
Ar slokātni, pupu pikām, speķa pīrāgiem, kaņepju sviestmaizēm un citiem latviskiem gardumiem uz lielā saimes galda Mārtiņdienas noskaņās 10. novembrī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja otrā stāva zālē tika atklāta izstāde "Kulinārais mantojums, tradīcijas un godu saimnieces novadā". Atklājot ekspozīciju, muzeja vadītāja Līvija Zepa uzsvēra, ka izstādes galvenais mērķis ir iepazīstināt muzeja apmeklētājus ar Madonas novada kulināro mantojumu. To veido tradicionālie ēdieni un to gatavošanas paņēmieni, maizes cepšanas, alus brūvēšanas un piena pārstrādes procesi, novada ēšanas paražas, svētku mielasti, populārākās senās receptes, virtuves un galda piederumi un cits. - Lai izstāde taptu, ir strādājuši daudz rūķīšu, - sacīja vadītāja, pateicoties izstādes veidotājai Natālijai Seļmai, Laimai Garajai, Ilzei Gaujēnai un citiem, izstādes atbalstī-tājiem - SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotnei "Madonas maiznieks", goda mielastu saimniecēm Silvijai Čurkstei un Antrai Gotlaufai, arī Silvijai Leitei un citiem.
- Kulinārija kā vārds ir cēlies no latīņu vārda "kulina", kas nozīmē ‘virtuve'. Ar virtuvi mēs saprotam vietu, kur gatavojam ēst, un tā ir arī noteiktās teritorijas vai valsts ēšanas paražas, gatavošanas paņēmieni. Neviena virtuve un kulinārija nepastāv bez zināšanām. Lai gatavotu, kaut kas ir jāzina, ir jābūt mēra izjūtai, lai zinātu, cik jāpieliek, piemēram, sāls, ir jābūt intuīcijai, sajaucot izejvielas un dažādas garšvielas jaunā produktā, kas izdodas garšīgs. Tā ir arī zinātne un māksla.
Šaubos, vai kāda saimniece varētu izcept garšīgu torti, ja talkā nenāktu talants un iedvesma. Izstādē varat gan iepazīties ar Madonas novada senākajiem ēdieniem, gan arī uzzināt par svētku mielastiem, ko gatavoja ģimenes godos un gadskārtās.
- Varat ieraudzīt arī priekšmetus, ko izmantoja alus brūvēšanā, sālīšanā, dārzeņu, piena pārstrādē, maizes cepšanā. Arī galda piederumi, saimnieciskie priekšmeti, pavārgrāmatas, starp kurām ir arī novadnieces un kaucmindietes Ainas Kļaviņas sarakstītās grāmatas, receptes no muzeja folkloras krājuma, godu saimniecēm sadāvinātās medaļas, priekšauti utt. liecina, ka mums ir savs kulinārais mantojums. Maza garšviela ir arī ticējumi, arī tautasdziesmas, kas saistītas ar ēdiena gatavošanu un ēšanu. Maizes cepšanas procesu var vērot filmiņā, kur redzams, kā top gardie kukulīši. Izstādes centrā, protams, ir lielais saimes galds, pie kura var pulcēties un pakavēties, - izstādes ieceri raksturoja Natālija Seļma.
No idejas līdz izstādes atklāšanai bija jāveic garš sagatavošanas ceļš. Priekā par to, ka izstāde tiek atklāta novembrī, kad esam patriotiskāki, vairāk runājam par Latviju, par latviešiem, dalījās Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas tūrisma darba organizatore Sanita Soma: - Ēdiens ir viena no tām lietām, kas veido mūsu tautas identitāti. Ar ēdieniem arī atšķiras viena tauta no otras, reģions no reģiona, kaimiņš no kaimiņa, arī valsts no valsts. Tā ir viena no ceļošanas sastāvdaļām - iepazīt citu valstu virtuvi un kulinārās tradīcijas. Nesen biju vienā seminārā, kur dzirdēju vārdus, ka "tūrismā lieliski varot iztikt bez gultas, bet bez ēšanas nu nekādi". Vai esi ceļotājs, vai darba darītājs, ja esi tukšu vēderu, tad prātā nāk doma par ēdienu. Aplūkojot šo izstādi, novērtēju, cik svarīgi ir stāstīt par mūsu kulinārajām tradīcijām jaunajai paaudzei, jo lielākā daļa vecākās paaudzes virtuvē tiktu galā ar visiem izstādē redzamajiem "toveriem". Garšas un prasmes nāk līdzi no bērnības, un kur lai tās rodas, ja, ieejot veikalā, uz letes atrodas kruasāni, hamburgeri, girosi, hesburgeri utt., un nav pašā priekšā speķa rausis vai ķimeņmaizīte. Daudzi zina, kas ir kartupeļu frī, bet par biguci neko nav dzirdējuši.
Sanita Soma piebilda, ka šī izstāde ir iekļauta arī tūrisma akcijas "Madonas novada garša 2017" apceļošanas galamērķu sarakstā un te var dabūt atzīmīti, ko pievienot diviem citiem tūrisma objektiem, lai piedalītos loterijas izlozē. Madonas Uzņēmēju dienā, kas notiks 25. novembrī, uzzināsim, kas ir titula "Madonas novada garša" ieguvējs un tie laimīgie, kas saņems akcijas dalībnieku sagatavotās balvas.
TV šova "Īstās latvju saimnieces 2017" dalībnieces Antra Gotlaufa un Silvija Čurkste bija sagatavojušas teatralizētu priekšnesumu, jautājot, kas ir pendēris, pūtelis, slokātnis, ķinka ar zosti, koča, garaišpiens, klučkas, tika uzklausīti minējumi. Uz Silvijas rosinājumu, ka Mārtiņdienā jākauj gailis, ko galdā likt, Antra asprātīgi atrunājās: "Ko tu, trakā, kausi Madonas simbolu?" Saimnieces līdzi bija atvedušas ciemakukuli: Silvija - savu firmas ēdienu - cūku pupu pikas ar triju veidu mērcītēm, Antra - miežu miltu slokātni ar apceptu gaļu un sīpoliem pildījumā.
Antra Gotlaufa uzsvēra: - Man ir tā pārliecība, ka mums ir jāgodā senais, jācenšas turēt godā arī seno latviešu ēdienu receptes. Tie, kas prot, nedrīkst aizlaist zudībā senās ēdienu gatavošanas prasmes. Mēs esam tradīcijām bagāta tauta, un viena no tradīcijām ir maizes cepšana. Mūsu mājās var iemācīties maizes cepšanu un sviesta kulšanu. Kad ziemā norisinājās pasaules sporta veterānu sacensības, mūsu mājās ieradās interesenti no deviņām valstīm. Cepām maizi, un kā viņiem patika! Amerikāniete atzina, ka pie viņiem sen vairs nekā tāda nav. Viņa ilgi gudroja, kā maizes kukulīti dabūt līdz savām mājām un kā to sadalīt mazbērniem. Izvērtās interesanti stāsti, kā kurā valstī cep maizi, kā stropos tur bites. Mums tas viss ir jāstāsta bērniem un mazbērniem.

15.11.2017.