Apspriež apsaimniekošanas jautājumus
Pagājušajā ceturtdienā, 6. jūlijā, Madonas kultūras namā norisinājās tikšanās par māju apsaimniekošanas jautājumiem, kurā piedalījās Madonas novada pašvaldības vadība, komunālo pakalpojumu sniedzēji un namu apsaimniekotāji, māju vecākie, kā arī ne mazums pilsētas iedzīvotāju. Kaut arī kā centrālā tikšanās tēma tika minēta namu apsaimniekošana, vairāk nekā 2 stundas ilgajā sanāksmē tika aplūkoti arī citi vairāk vai mazāk aktuāli jautājumi, kas skar novada komunālo saimniecību.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pateicās iedzīvotājiem, kuri siltajā laikā tik kuplā skaitā ir ieradušies, lai apspriestu visai plašu jautājumu loku.
- Par komunālo saimniecību ir jārunā, un, manuprāt, līdz šim tas ir darīts pārāk maz. Visbiežāk tas notiek lokāli māju kopsapulcēs vai individuāli, māju vecākajam tiekoties ar apsaimniekotāju. Šādā formātā kā šodien tikšanās notiek reti, taču es vēlētos, lai tā kļūtu par tradīciju un iedzīvotājiem būtu iespēja paust savu viedokli un uzdot jautājumus sanāksmēs, kurā kā šodien tik kupli pārstāvēti visi komunālo pakalpojumu sniedzēji novadā, - minēja Agris Lungevičs.

Uzņēmumiem jāstrādā iedzīvotāju labā
Tikšanās sākumā SIA „Madonas namsaimnieks" (Namsaimnieks) valdes loceklis Osvalds Lucāns klātesošos iepazīstināja ar prezentāciju par viņa vadītā uzņēmuma darbību. Prezentācijā uzņēmuma vadītājs pastāstīja par to, cik plašs ir uzņēmums darbinieku skaita ziņā, ar kādu finanšu apjomu rīkojas un kādās jomās darbojas, galveno akcentu vēršot uz māju apsaimniekošanu.
- Namsaimnieks ir viens no māju apsaimniekotājiem novadā. Kopumā uzņēmums apsaimnieko 90 daudzdzīvokļu mājas Madonas pilsētā, Dzelzavā un Lazdonā, - informēja Osvalds Lucāns.
Prezentācijā uzņēmuma valdes loceklis pastāstīja, cik daudz uzņēmums no apsaimniekošanas maksas ietur, kā šie līdzekļi tiek tērēti, kā arī detalizētāk informēja par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem māju apsaimniekošanā, norādot, ka lielākoties darbu veikšanai tiek izmantots ārpakalpojums.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons, kurš ir arī kapitāla daļu turētāja pārstāvis pašvaldības kapitālsabiedrībās SIA „Madonas namsaimnieks", SIA „Madonas siltums" un SIA „Bērzaunes KSU", uzrunājot uz tikšanos ieradušos cilvēkus, savukārt iepazīstināja ar savu vīziju par to, kādai jābūt komunālo pakalpojumu sniedzēju darbībai novadā.
- Vēlos, lai jūs šos uzņēmumus uztvertu kā draudzīgus - tādus, kas sniedz pakalpojumus par jums saprotamām izmaksām, tarifiem. Lai gan pašvaldības kapitālsabiedrības ir uzņēmumi, to darbības principam, manuprāt, jābūt atšķirīgam no privātuzņēmuma. Ja privātā uzņēmumā galvenais mērķis ir gūt peļņu, pašvaldības kapitālsabiedrībai tas nevar kalpot par virsmērķi. Protams, uzņēmumam jāspēj nopelnīt darbinieku algām, tehnikas amortizācijai un arī turpmākajai attīstībai, taču uzņēmuma, kura kapitāla daļas pieder pašvaldībai jeb jums, nevar būt mērķis gūt maksimālu peļņu uz iedzīvotāju rēķina. Uz to arī būs virzīta mana darbība.
Šajās dienās esmu ticies ar pašvaldības kapitālsabiedrību vadību. Ir bijušas diskusijas, un tās notiks arī turpmāk par to, kā uzņēmumiem darboties un attīstīties turpmāk. Ir arī identificētas vairākas problēmas. Piemēram, SIA „Madonas siltums" gadījumā tā ir vēlēšanās vai nevēlēšanās pieslēgt siltumu privātmājām. Tiks aktualizēti gan vecāki, gan jauni iedzīvotāju iesniegumi. Namsaimnieka gadījumā es saskatu problēmu, ka ar pašreizējo pakalpojumu klāstu, saglabājoties administrācijas apjomam, uzņēmumam izdzīvot būs ļoti grūti. Namu apsaimniekošanā pēc iespējas lielāku darbu apjomu uzņēmumam jācenšas veikt saviem spēkiem, - norādīja Ivars Miķelsons, piebilstot, ka darba procesā tiks meklēts kopsaucējs, lai rēķini par komunālajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem būtu pēc iespējas mazāki.

Daudzi jautājumi joprojām neskaidri
Tikšanās turpinājumā liela daļa laika tika atvēlēta iedzīvotāju jautājumiem. Viena no aktīvākajām jautājumu uzdevējām bija Madonas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības pārstāve Jeuženija Adamoviča, kura Namsaimnieka pārstāvjus izvaicāja par neskaidrībām ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Namsaimnieka sniegtajiem pakalpojumiem, par 60 eirocentu iekasēšanu saistībā ar gāzes vadu pārbaudi dzīvokļos, cīņu ar parādniekiem un virkni citu jautājumu. Attiecībā uz PVN piemērošanu Osvalds Lucāns minēja: pašreiz likumdošana nosaka, ka apsaimniekošanas maksas jāapliek ar PVN, un uzņēmums vadās pēc šīs likuma normas. Jeuženija Adamoviča, kura ar šo jautājumu savulaik pēc skaidrojuma vērsās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, iebilda, ka likums nenosaka, ka ar PVN jāapliek visa apsaimniekošanas maksa. Attiecībā uz parādiem Namsaimnieka juriste Elga Kišņakova minēja, ka darbs ar parādu atgūšanu notiek ļoti intensīvi, kā piemēru minot situāciju ar 9 daudzdzīvokļu mājām, kuru kopējais parāds vēl salīdzinoši nesen bija vairāk nekā 75 000 eiro, taču nu tas ir sarucis līdz 25 000 eiro.

Atkritumu tēma aktualitāti nezaudē
Kā jau ierasts, laiki mainās, bet jautājumu specifika sabiedriskajās sanāksmēs saglabājas, tādēļ nebija pārsteigums, ka lielākā daļa no diskusijas skāra atkritumu apsaimniekošanas visdažādākās šķautnes - konteineru laukumus, maisus zaļajiem atkritumiem, sadzīves atkritumu uzskaites sistēmas trūkumus, trešo personu pievestos sadzīves atkritumus un problēmas ar atkritumu šķirošanu, jo ne visi dalītie atkritumi tiek pieņemti.
- Dalītos atkritumus Namsaimnieks nodod poligonam - mēs nelemjam par to, ko viņi var vai nevar pieņemt, pārstrādāt un realizēt. Diemžēl liela daļa no dalītajiem atkritumiem specializētajos konteineros tiek atgriezti atpakaļ un ieskaitīti kopējā apjomā, jo tiem ir piemaisījums, - skaidroja Osvalds Lucāns.
Vidusdaugavas SPAAO Madonas šķirošanas-pārkraušanas stacijas pārzinis Guntars Dzenis sanāksmē atklāja, ka pērn no Madona novada kopumā šķirošanas stacijā tika ievestas 69 tonnas dalīto atkritumu, no kurām 22 tonnas tika izbrāķētas, kas ir 33% no kopējā svara. Šogad šī attiecība ir jau 40%.
- Parasti tiek iemests laminēts papīrs, vienreizējie ēdiena trauki, kuros vēl ir saturs, konfekšu un čipsu iepakojumi, kas parasti sastāv no vienas vai vairākām kompozītsastāvdaļām un līdz ar to realizēt tos Latvijā nav iespējams. Bieži vien uz šķirošanas līnijas no dalīto atkritumu konteineriem saņem dažnedažādas dāvanas, no kurām pat tirpas pārskrien. Izlietotas šļirču adatas, maisiņā ietītas lietotas autiņbiksītes utt. Tāda šobrīd ir cilvēku attieksme pret atkritumu šķirošanu. Manuprāt, jāmainās paaudzēm, lai arī šī attieksme mainītos, - minēja Guntars Dzenis.
Poligona pārstāvis skaidroja, ka Madonā kā dalītos atkritumus pieņem kartonu un papīru, plēvi, tai skaitā plastikāta maisiņus bez satura, skārdenes, visa veida izskalotas cietās plastmasas pudeles (eļļas, šampūnu u.c.) un PET pudeles.
Agris Lungevičs gan norādīja, ka paaudzēm, visticamāk, nebūs jāmainās, jo jau šodien iedzīvotāji atkritumus vēlas šķirot atbildīgi, taču pati atkritumu pārstrādes sistēma ir nepilnīga, kas diemžēl jau ir valstiski, ne lokāli risināms jautājums.
Tiesa, bija jūtams, ka atkritumu apsaimniekošanas tēma nomāc daudzus citus, iespējams, būtiskākus jautājumus, uz ko norādīja gan atsevišķi zālē klātesošie, gan arī domes priekšsēdētājs. Viņš uzsvēra, ka atkritumu apsaimniekošanas jautājums ir svarīgs, taču finansiāli daudz spēcīgāk iedzīvotāju maciņus ietekmē rēķini par siltumu, tādēļ māju vecākajiem, iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem būtu vairāk uzmanības jāpievērš māju siltināšanai, kurā Madona ar pārāk labiem rādītājiem, vismaz daudzdzīvokļu māju sektorā, pagaidām nevar lepoties. Viņš aicināja izmantot ES sniegtos atbalsta mehānismus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, no kā atdeve var būt ievērojama.

Rēķinus pastkastē vairs nemetīs
Sanāksmes laikā iedzīvotāji vaicāja arī par citām komunālo pakalpojumu jomām, ne tikai namu un atkritumu apsaimniekošanu.
Kārtējo reizi tika aktualizēts jautājums par patērētā ūdens zudumiem daudzdzīvokļu mājās un ūdens skaitītāju rādījumu precīzu nolasīšanu.
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks norādīja, ka cilvēki pamazām sāk apzināties, ka uzņēmums atbild tikai par ūdens piegādi līdz īpašumam, tālākais jau ir pašu iedzīvotāju kā īpašnieku jautājums, taču kā viens no risinājumiem, lai novērstu ūdens zudumus, kas rodas negodprātīgu maksātāju dēļ, ir attālināta rādījumu nolasīšana vienlaicīgi visos dzīvokļos, kas ļauj iegūt precīzākus patēriņa mērījumus. Šajā ziņā mūsu novadā pionieri ir Degumnieku ciems.
Izmantojot gadījumu, kad vienkopus pulcējušies tik daudz māju vecākie un sabiedriski aktīvi pilsētas iedzīvotāji, Guntars Dambenieks arī informēja, ka ar nākamā gada maiju spēkā stājas jaunā ES direktīva par personas datu aizsardzību, kas skars tiešo pakalpojumu iesniedzējus, tostarp arī komunālo, jo turpmāk uz papīra lapiņām izrakstītus rēķinus, kas ievietoti pastkastēs, klientiem nogādāt vairs nevarēs, tādēļ ir jādomā par citiem variantiem.
- Jau šobrīd strādājam pie sistēmas izveides, lai rēķinu saņemšana būtu iedzīvotājiem ērtāka un vienlaikus mēs ievērotu ES direktīvas prasības. Tas nozīmē, ja vēlēsieties rēķinus turpmāk saņemt papīra formātā, par to būs papildu maksa. Kā bezmaksas risinājums saglabāsies rēķina saņemšana e-pastā,
un otrs piedāvājums, pie kura šobrīd ļoti cītīgi tiek strādāts, ir rēķina saņemšana īsziņā. Šā iemesla dēļ ļoti lūdzu māju vecākos šo informāciju izplatīt tālāk un palīdzēt apkopot informāciju par klientu mobilajiem tālruņiem, lai mēs varētu vieglāk ar viņiem sazināties un sistēma ar rēķinu nosūtīšanu īsziņās darbotos efektīvāk. Protams, šīs izmaiņas atspoguļosies arī savstarpējos līgumos, - skaidroja Guntars Dambenieks.
Tikšanās gaitā tika uzdota vēl virkne jautājumu un pausti viedokļi par visdažādākajām tēmām: gan par uzņēmumu darbinieku attieksmi pret klientiem, gan par privāto un publisko teritoriju sakopšanu, gan par ieceri pie Šķeltā akmens veidot āra kafejnīcu.

14.07.2017.