Tapusi unikāla grāmata medicīnas vēsturē
Jūnijā Latvijas Ārstu biedrībā notika grāmatas "Ārstu zvaigznājs" atvēršanas svētki. Tās autors - medicīnas vēstures pētnieks, profesors - Arnis Vīksna ir pirmais, kam izdevies apkopot izcilu ārstu biogrāfijas izdevumā latviešu valodā. Arnis Vīksna tiek uzskatīts par pašlaik zinošāko cilvēku Latvijas medicīnas vēsturē. Un ne velti - profesora vadībā līdz šim tapusi 31 grāmata - visas saistībā ar minēto nozari. Jāpiebilst gan, ka grāmata "Ārstu zvaigznājs" ir neliela atkāpe no ierastās Latvijas medicīnas vēstures tematikas, lasītājam paverot plašāku redzesloku un sniedzot ieskatu būtiskāko medicīnas atklājumu hronoloģijā pasaulē.
- Pārsvarā visu manu veikto pētījumu tematika ir saistīta ar Latvijas medicīnas vēsturi, taču uzskatu, ka arī pasaules medicīnas vēsture ir jāzina. Strādājot par pasniedzēju universitātē, to mācīju studentiem un jau pirms 25-30 gadiem veidoju publikācijas žurnālam "Veselība" par svarīgāko rajonos, par slavenākajiem dakteriem, vēlāk arī par pasaules ievērojamākajiem ārstiem. Padomju laikam beidzoties, žurnālu vairs neizdeva, un līdz ar to apstājās arī mana pētījumu sērija. Tagad, kad esmu pensijā, nolēmu reiz aizsākto darbu pabeigt - pavisam nesen izdevu savu jaunāko grāmatu „No Pitraga līdz Zabolovai", kurā apkopota rakstu izlase par vairākiem Latvijas medicīnas vēstures jautājumiem.
Savukārt grāmatā „Ārstu zvaigznājs" sākotnēji bija paredzēts apkopot 100 slavenākos cilvēkus, kas veikuši ieguldījumu medicīnas attīstībā, (bet iznāca 101). Saprotams, tos izvēlējos subjektīvi - kas pašam patīk labāk un kas varētu interesēt lasītājus. Grāmata stāsta ne vien par slavenākajiem ārstiem, bet arī par citiem ievērojamiem cilvēkiem, piemēram, Rentgenu, kas pēc profesijas bija fiziķis, tomēr tika veicis būtisku atklājumu medicīnā. Grāmatā ir arī stāsti par mediķiem, kas agrāk bijuši ļoti slaveni, bet to teorijas vēlāk tika atzītas par maldīgām (piemēram, homeopātijas dibinātājs Hānemanis, Mesmers un mesmerisma teorija, frenoloģijas pamatlicējs Galls un tā centieni noteikt likteni pēc cilvēka galvaskausa, kas izrādījās aplami). Mums ir jālepojas arī ar Latvijas zinātniekiem, kaut tie nav tik diži kā pasaules pētnieki, tāpēc grāmatā iekļāvu kādus 10 Latvijas slavenākos ārstus, tostarp profesoru Stradiņu un profesoru Ilmāru Lazovski, - ar grāmatas "Ārstu zvaigznājs" saturu iepazīstina autors un piebilst, ka priekšstatam par pasaules medicīnas attīstības gaitu grāmatā iekļauta hronoloģiska tabula, sākot ar senāko laiku svarīgākajiem notikumiem un beidzot ar 1900. gadu. Par 20. gadsimtu, kas vērtējams kā diezgan neskaidrs, grāmatā ievietots saraksts ar Nobela prēmijas laureātiem medicīnā un fizioloģijā un to atklājumu formulējumiem. Autors atzīst, ka daži no tiem ir ļoti slaveni, citi savukārt praktiski nezināmi, bet daļai prēmija piešķirta pat kļūdaini. Grāmatas beigās atrodams personu rādītājs, lai lasītājam vieglāk orientēties.
Kā akcentē Arnis Vīksna, "Ārstu zvaigznājs" ir pirmā grāmata latviešu valodā, kur apkopotas izcilu ārstu īsbiogrāfijas. Līdzīga satura darbi atrodami vācu, krievu, franču un citās valodās, turklāt tajās izmantotie dati vērtējami kā diezgan pretrunīgi, jo katrs autors vairāk centies izcelt un uzlielīt savas valsts zinātniekus.
Grāmatas vāku krāšņo 1632. gadā radītā Rembranta glezna "Doktora Tulpa anatomijas stunda", kurā redzams, kā doktors Tulps veic sekciju pakārta noziedznieka rokai un mācekļi uzmanīgi noraugās procesā.
- Interesanti, ka pēc attēla sekcija tiek veikta kreisajai rokai, taču daudzus gadsimtus vēlāk kāds ķirurgs, labi zinādams anatomiju, apskatot muskuļus un cīpslas, atklāja, ka tā nav vis kreisā roka, bet gan labā. Tas nozīmē, ka Rembrantam par paraugu bijusi pieejama vienīgi labā roka, un to arī gleznā uzzīmējis kreisās vietā, - uzsver medicīnas vēstures pētnieks.
Jāatzīmē, ka nesen klajā laisto "Ārstu zvaigznāju" dāvanā no Latvijas Ārstu biedrības saņēma visi šī gada medicīnas augstskolu absolventi - jaunie ārsti -, jo grāmatas autors vairākus gadus darbojas kā biedrības valdes loceklis. Viņa rokām tapis arī LĀB vēstures un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vēstures apkopojums.
Jāatgādina, ka Latvijas Universitātes ilggadējā profesora Arņa Vīksnas saknes rodamas Madonas pusē. - Esmu dzimis Lubānā, mežziņa un skolotājas četru bērnu ģimenē (mamma pirms pāris dienām nosvinēja 96 gadu jubileju, bet tēvs gāja bojā neilgi pēc kara). Pēc vidusskolas beigšanas lielākā daļa no manas klases iestājās augstskolā, arī es - aizgāju uz Medicīnas institūtu. Mani ļoti iedvesmoja hokeja ārsts Jānis Kvēps, kurš vidusskolu beidza gadu pirms manis. Augstskolas beigās īsti nevarēju izdomāt, ko darīt tālāk. Tā kā biju aktīvs students, tiku aspirantūrā. Disertācijai man piedāvāja tēmu, kas saistīta ar maz pētītu posmu Latvijas medicīnas vēsturē. Vēsture ļoti ieinteresēja, tādēļ pievērsos tieši šai nozarei - sāku strādāt Medicīnas vēstures muzejā, pēc tam 16 gadus veltīju studentiem LU Medicīnas fakultātē, un no pagājušā gada, kopš devos pensijā, strādāju atkal pusslodzi muzejā. Sanāk, ka visu mūžu esmu darbojies kā medicīnas vēsturnieks, - lūgts pastāstīt par savu dzīves gājumu, īsi rezumē Arnis Vīksna.